Spirāliskais vārstulis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Izžāvēts un izpreparēts haizivs viduszarnas fragments ar spirālisko vārstuli.

Spirāliskais vārstulis ir gremošanas sistēmas orgāns, kas raksturīgs vairākām zivju un apaļmutnieku kārtām. Tā ir viduszarnā spirāliski savīta iekšēja kroka (līdz 40 vai pat 45 vijumiem).

Spirāliskais vārstulis pārsvarā ir reliktām zivīm: skrimšļzivīm (haizivīm, rajām un himērām), bet no kaulzivīmdaivspurzivīm. Neliels spirāliskais vārstulis ir arī apaļmutniekiem, kaut arī vāji attīstīts. Nenozīmīga rudimenta veidā tas ir sastopams arī dažām siļķveidīgajām.

Īpaši attīstīts tas ir haizivīm un rajām. Šo zivju zarnas ir nelielas. Tā 3 metrus garām haizivīm zarnas garums ir 2,7 m (cilvēkam apmēram 8 m), bet spirāliskais vārstulis būtiski palielina barības uzsūkšanas virsmu. Bez tam šis orgāns būtiski palēnina barības pārvietošanos zarnā, attiecīgi palielinot barības vielu uzsūkšanās laiku. Haizivīm un rajām parasti kuņģis praktiski uzreiz pāriet spirāliskajā vārstulī, kurš, savukārt, tālāk savienots ar taisno zarnu. Spēcīgi attīstīts spirāliskais vārstulis ir viena no raksturīgākajām haizivju un raju anatomiskajām īpatnībām.