Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts

Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts
	Fatih Sultan Mehmet Köprüsü
	Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts
Transporta veids	Automašīnas
Šķērso	Bosfora šaurumu
Atrašanās vieta	Stambula, Turcija
Koordinātas	41°5′28.68″N 29°3′43.2″E / 41.0913000°N 29.062000°EKoordinātas: 41°5′28.68″N 29°3′43.2″E / 41.0913000°N 29.062000°E
Garums	1510 m
Augstums	105 m
	Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts Vikikrātuvē

Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts arī Otrais Bosfora tilts (turku: Fatih Sultan Mehmet Köprüsü vai 2. Boğaziçi Köprüsü) ir tilts Stambulā, Turcijā, pāri Bosfora jūras šaurumam (turku: Boğaziçi). Tilts nosaukts sultāna Mehmeda Iekarotāja vārdā. Mehmeds Iekarotājs 1453. gadā iekaroja Konstantinopoli (tag. Stambula, sk. Konstantinopoles krišana), līdz ar to pilnībā sagraujot Bizantijas impēriju un, pasludinot to par Osmaņu impērijas galvaspilsētu.

Atrašanās vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilts atrodas starp Hisarīstī (Eiropā) un Kavadžiku (Āzijā). Tas ir vanšu tilts, kas turas uz tērauda balstiem un ieliektiem āķiem. Aerodinamiskais klājs ir iekārts divās pusēs tērauda vantīs. Tilta garums ir 1.501 m un klāja platums ir 39 m. Attālums starp balstiem ir 1.090 m (14. garākais pasaulē) un to augstums virs brauktuves virsmas ir 105 m. Brauktuves augstums virs jūras līmeņa ir 64 m. Tilts, kad tas tika uzbūvēts (1988), bija 6. garākais vanšu tilts pasaulē.

Būvniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilta būvniecību veica starptautisks uzņēmumu konsorcijs, kurā ietilpa trīs Japānas, viens Itālijas un viens Turcijas uzņēmums. Projektu tiltam izstrādāja britu uzņēmums „Freeman Fox & Partners”, kas iepriekš projektēja arī Bosfora tiltu. Tilta celtniecība tika pabeigta 1988. gada 3. jūlijā un to atklāja Turcijas premjers Turguts Ezals, pārbraucot pār tiltu pats ar savu oficiālo automašīnu. Tilta būvniecība izmaksāja 130 miljonus ASV dolāru (apmēram 59 miljoni latu).

Satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pār tiltu iet Trans-Eiropas ātrgaitas lielceļš Edirne—Ankara. Tiltam katrā virzienā ir četras joslas autotransportam un viena josla operatīvajiem transportlīdzekļiem. Joslu virziens ir mainīgs un no rīta piecas joslas ir Eiropas virzienā, bet vakaros — Āzijas virzienā. Tiltu nevar lietot gājēji. Mūsdienās diennaktī tiltu pārbrauc apmēram 150.000 automašīnas abos virzienos.

Par braukšanu pār tiltu ir jāmaksā un maksu iekasē posteņi Eiropas pusē. Maksa tiek iekasēta par braukšanu vienā virzienā. Kopš 1999. gada vairāki maksas posteņi (kreisajā pusē) nav aprīkoti ar barjerām un tie automātiski fiksē transportlīdzekļus ar skeneri no attāluma (turku: OGS). Kopš 2005. gada papildus OGS sistēmai, ieviesta arī magnētisko karšu sistēma (turku: KGS).