Mehmeds II

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mehmeds II
محمد ثانى
Gentile Bellini 003.jpg
7. Osmaņu sultāns
1444. gada augusts — 1446. gada septembris
Priekštecis Murads II
Pēctecis Murads II
1451. gada 3. februāris — 1481. gada 3. maijs
Priekštecis Murads II
Pēctecis Bajezids II
Dzimis 1432. gada 30. martā
Edirne, Osmanu impērija
(Edirnes ils, Karogs: Turcija Turcija)
Miris 1481. gada 3. maijā (49 gadu vecumā)
Hinkarčajiri, pie Gebzes, Osmanu impērija
(Kodžaeli ils, Karogs: Turcija Turcija)
Dzīvesbiedre Gilbaharhatuna, Gilšahatuna, Sitišahatuna, Čičekhatuna
Bērni Bajezids II, Sultāns Džems
Dinastija Osmaņu dinastija
Tēvs Murads II
Māte Himahatuna
Reliģija islāms
Paraksts Tughra of Mehmed II.svg


Mehmeds II (osmaņu turku valodā: محمد ثانى [mehmedi ʃa:ni:]) arī Sultāns Mehmeds Iekarotājs (osmaņu turku: الفاتح [el fatih], iekarotājs) (dzimis 1432. gada 30. martā, miris 1481. gada 3. maijā) bija Osmaņu impērijas sultāns (1444-1446 un 1451-1481). 21 gada vecumā viņš panāca Bizantijas galvaspilsētas Konstantinopoles ieņemšanu, kas uzskatāma par faktisku Bizantijas impērijas likvidēšanu. Līdz ar Konstantinopoles ieņemšanu, viņš papildus visiem citiem tituliem sev piešķīra arī cēzara titulu.

Mehmeds II dzimis Edirnē, toreizējā Osmaņu impērijas galvaspilsētā un 11 gadu vecumā viņu nosūtīja uz Amasju kā šī novada valdnieku, kur viņam līdz nokļūšanai tronī bija jāapgūst sultānam nepieciešamās zināšanas. Osmaņu impērijā bija pieņemts, ka sultāna dēlus nosūta uz kādu no valsts novadiem par vadītājiem un tad, kad iepriekšējais sultāns beidza valdīt, viņi sacentās, kurš ātrāk nokļūs tronī.

1444. gadā, pēc miera noslēgšanas ar Karamanas emirātu, viņa tēvs Murads II atteicās no troņa un Mehmeds jau 12 gadu vecumā kļuva par sultānu. Savā pirmajā valdīšanas posmā, neilgi pirms Varnas kaujas Mehmeds II lūdza savu tēvu atgriezties tronī, bet Murads II atteicās. Mehmeds II savam tēvam rakstīja: „Ja Jūs esat Sultāns, vadiet Jūsu karaspēku. Ja Mēs esam Sultāns, Mēs Jums pavēlam nākt vadīt Mūsu karaspēku.” Pamatojoties uz šo vēstuli, Murads II vadīja armiju Varnas kaujā un atgriezās tronī.

Pēc tēva nāves 1451. gadā viņš atkal kļuva par sultānu un divus gadus vēlāk ieņēma Konstantinopoli (tagadējā Stambula). Konstantinopoles ieņemšana bija nozīmīgs punkts Osmaņu valstij, jo no tā laika valsti starptautiski atzina par impēriju un Mehmeds II oficiāli ieguva tiesības lietot titulu Romas imperators, jo Konstantinopole bija oficiālā Romas impērijas galvaspilsēta kopš galvaspilsētas tiesību atņemšanas Romai 330. gadā. Šādu titulu lietoja arī Svētās Romas impērijas imperators Frederiks III, kuru Romas pāvests Leo III 800. gadā kronēja ar šādu titulu. Mehmeds II bija arī Bizantijas imperatoru asinsradinieks, jo viņa tēva un citu iepriekšējo sultānu sievas bija arī Bizantijas princeses.

Mehmeda II laikā Osmaņu impērija bija kļuvusi par lielu daudznacionālu valsti, kuras iedzīvotājiem bija ne tikai atšķirīga izcelsme, bet arī reliģija. Tādēļ viņš radīja tādu administratīvo iekārtu (turku valodā: millet, millets), kas nodrošināja pilnīgu reliģijas brīvību un vienlīdzību. Viņš ne tikai saglabāja Konstantinopoles patriarhātu, bet veicināja tā attīstību — turku valodā tika iztulkota kristietības literatūra un patriarhs ieguva neierobežotu varu pār tās padotajiem, ko šis amats nekad nebija piedzīvojis. Iecietība un vienlīdzība Osmaņu impērijā, salīdzinājumā ar viduslaiku Eiropu bija daudz augstākā līmenī.

Mehmeda II likums par Bosnijas franciskāņu brīvību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mehmeda II 1463. gada 28. maija edikts par Bosnijas franciskāņu tiesībām uz brīvību ir otrs vecākais cilvēktiesību dokuments pasaulē un to 1971. gadā publicēja visās Apvienoto Nāciju Organizācijas valodās.

Mēs, Sultāns Hans Iekarotājs, līdz ar šo pasludinām visai pasaulei, ka bosniešu franciskāņiem ar šī sultanāta fermanu tiek nodrošināta Mūsu aizgādnība. Līdz ar to Mēs nosakām, ka:
neviens netraucē un nekaitē šiem cilvēkiem un viņu baznīcām. Mūsu valstī viņi dzīvo mierā. Tie, kas ir ienācēji, ir drošībā un brīvībā. Viņi var atgriezties viņu klosteros, kas ir Mūsu valsts robežās. Neviens Mūsu impērijā, tai skaitā vezīri, kalpotāji vai Mūsu sievietes, neaizskar viņu godu un viņiem nekaitē. Neviens neapvaino, neapdraud un nekaitē viņu dzīvībām, mantai un šo cilvēku baznīcām. Pie tam, tiem un viņiem, kurus šie cilvēki paņēmuši no savām zemēm, pieder tādas pašas tiesības. Ar šī fermana pasludināšanu Mēs zvēram ar savu zobenu pie svētā Dieva vārda, Kurš radījis zemi un debesis, pie Dieva pravieša Muhameda un pie simt divdesmit četriem tūkstošiem iepriekšējiem praviešiem, ka neviens no Mūsu pavalstniekiem nerīkosies un nedarīs pretrunā šim fermanam.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]