Surtseja (islandiešu: Surtsey, izrunā: /ˈsʏr̥(t)sˌeiː/) ir vulkāniska sala pie Īslandes dienvidu krasta. Šī sala ir Īslandes valsts tālākais punkts uz dienvidiem. 1963. gada 14. novembrī, pēc vairākiem vulkāna izvirdumiem, sala virsma sasniedza jūras līmeni. Pirms tam vulkāna virsotne atradās 130 metrus zem jūras līmeņa. Izvirdumi sākās dažas dienas iepriekš, bet beidzās 1967. gada 5. jūnijā, kas salas platība bija jau 2,7 km². Sala nosaukta par godu skandināvu mitoloģijasjotunam Surtram (Surtur).
Cilvēku neapdzīvota, Surtseja veido unikālu ilgtermiņa informāciju par augu un dzīvnieku kolonizācijas processu jaunā zemē. Salu sāka pētīt 1964. gadā, zinātnieki jau ir ievērojuši, kā sēklas pārvadā okeāna straumes, atceļo arī baktērijas un sēnītes, un 1965. gadā pirmais vaskulārais augs, no kura izcēlās 10 sugas pirmās desmitgades beigās.