Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāle

Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāle;
	Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāle Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāle Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāle
Koordinātas: 50°50′52″N 4°21′37″E / 50.847778°N 4.360278°EKoordinātas: 50°50′52″N 4°21′37″E / 50.847778°N 4.360278°E
Pamatinformācija
Valsts	Beļģija, Brisele
Apkaime	Briseles augšpilsēta
Statuss	Pabeigts
Pamatakmens	1226
Pabeigts	1500
Pielietojums	Katedrāle
Tehniskais raksturojums
Antena, smaile	64m m
Īpašnieks (i)	Romas Katoļu Baznīca
Ārējā saite	http://www.cathedralestmichel.be

Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāle (franču: Cathédrale Sts Michel et Gudule) pieder Romas Katoļu Baznīcai un tā ir viens no Briseles ievērojamiem tūrisma objektiem kā izcilākā Brabantes gotikas stila celtne. Tā atrodas Briseles augšpilsētā.

Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāle ir nozīmīgākā un galvenā Beļģijas katedrāle, kuras statusu ieguva 1962. gadā.

Vēsture

Šajā vietā baznīca ir atradusies jau 11. gadsimtā, taču šīs gotiskās katedrāles celtniecība iesākās Brabantes grāfa Anrī I valdīšanas laikā 1225. gadā un turpinājās 300 gadus. Kad 16. gadsimtā Kārļa V valdīšanas laikā tika uzbūvēti dvīņu torņi, baznīcas celtniecība tika pabeigta. Katedrāli cēla no vietējās akmeņlauztuvēs iegūtā kaļķakmens. Laikā no 1579. līdz 1580. gadam baznīcā norisinājās svētbilžu grautiņi, vēlāk, 1783. gadā — franču revolucionāru laupīšanas, tāpēc pašreizējās katedrāles interjers ir salīdzinoši nabadzīgs. Gaidot Romas pāvesta Jāņa Pāvila II ierašanos Beļģijā Briselē, katedrāle tika restaurēta 20. gadsimta 90. gados, parādot tās krāšņumu.

Galvenie apskates objekti

Dvīņu torņi, kas ir projektēti 15. gadsimtā; tie ir savā ziņā unikāli, jo Brabantes gotikas dievnamiem ir raksturīgs tikai viens tornis.
Svētās Gudulas skulptūra, 7. gadsimta svētā, kas briseliešiem ir ļoti dārga. Protestantu nemieru laikā viņas mirstīgās atliekas tika izsvaidītas, kas stiprināja viņas kultu.
Barokālā kancele; šo grezno kanceli 1699. gadā projektēja Antverpenē dzimušais tēlnieks Anrī Fransuā. Tā baznīcā tika uzstādīta 1776. gadā.
Svētā Miķeļa statuja — pilsētas simbols, kas izsaka svētā saikni ar pilsētu. Mākslas darbs ataino, kā svētais patrons erceņģelis Miķelis nogalina pūķi, izstāvot pilsētu.
Loga vitrāža "Pastarā tiesa", 1528. gadā radītā vitrāža, kurā attēlots Jēzus Kristus, sagaidot augšāmcelšanos. Vitrāžā dominē 16. gadsimta valdošā stila krāsas — dzeltenā, zilā un sarkanā. Loga rūtis ir veidotas renesanses stilā, kuras apvij barokālas ziedu vītnes.
Transepta logu 1538. gada vitrāžas, kurās ir attēloti Beļģijas valdnieki. To dizainu ir veidojis Jans Hāks pēc Bārenta van Orleja skicēm.
Sākotnējās baznīcas detaļas (1047. g.), kas ir atklātas restaurācijas darbu laikā. Tās — romānikas stila detaļas, ir apskatāmas katedrāles kriptā.