Svētais Izidors no Seviljas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svētais Izidors no Seviljas
Isidor von Sevilla.jpeg
Sv. Izidors mākslinieka Murillo gleznā
bīskaps, baznīcas doktors
Dzimis 560. gadā
Kartahena, Spānija
Miris 636. gada 4. aprīlī
Sevilja, Spānija
Godā Romas katoļu baznīca
Kanonizācija 1598. gadā, Roma — pāvests Klements VIII
Piemiņas diena 9. aprīlis
Svētais aizbildnis internets, programmētāji, studenti

Svētais Izidors no Seviljas (spāņu: San Isidoro de Sevilla, latīņu: Isidorus Hispalensis; dzimis 560. gadā Kartahenas provincē Spānijā, miris 636. gada 4. aprīlī) bija Seviljas arhibīskaps un baznīcas doktors, teologs un zinātnieks, viens no baznīcas tēviem. Viņš tiek uzskatīts kā viens no izcilākajiem agro viduslaiku enciklopēdistiem un garīgo rokasgrāmatu sastādītājiem. Svēto Izidoru uzskata par pēdējo Vakareiropas patristikas pārstāvi.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētais Izidors piedzima Spānijas dienvidaustrumos, ap 560. gadu (pēc dažiem avotiem no 566. — 570. gadam), bet viņa ģimene nāca no Kartahenas. Izidora tēvs, ciltstēvi nāk pat no grieķu un romiešu aristrokrātu ģimenēm, bija Kartahenas pilsētas prefekts. Māte, Teodora, bija attāla vestgotu karaļu radiniece. Izidors ģimenē bija jaunākais no četriem bērniem. Viņa brālis Leandrs vēlāk kļuva par Seviljas arhibīskapu un Fulgencijs — Kartahenas un Astihi bīskaps, bet māsa Florentina — vairāku klosteru abate un dzejniece. Pēc tam, kad Kartahenu iekaroja bizantieši, ģimene pārcēlās uz Sevilju. Pēc vecāku nāves, rūpes par Izidora audzināšanu uzņēmās viņa vecākais brālis, Leandrs. Seviljas katedrāles skolā Izidors apguva latīņu, grieķu un ebreju valodas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mieram tuvu, 2013. Aprīlis, nr. 4 (165). Rīga, KALA Raksti.