Svētais Labrencis

Vikipēdijas lapa
Svētais Labrencis
Sv. Labrencis pret imperatoru Valeriānu (Fra Andželiko, 1447-1450)
Moceklis
Dzimis apm. 225. gadā

Oska, Romas impērija
(tagad Ueska, Karogs: Spānija Spānija)
Miris 258. gada 10. augustā

Roma, Romas impērija
(tagad Karogs: Itālija Itālija)
Godā Romas katoļu baznīca, Pareizticība, Anglikānisms, Luterticība
Svētvieta San Lorenzo fuori le Mura bazilika,
Roma Karogs: Itālija Itālija
Piemiņas diena 10. augusts
Simboli grila režģis, dalmatika
Svētais aizbildnis Roma, Roterdama, Ueska, Kanāda, Šrilanka, komedianti, bibliotekāri, studenti, kalnrači, pavāri

Svētais Labrencis, arī Svētais Laurencijs (latīņu: Laurentius; dzimis apm. 225. gadā, miris 258. gada 10. augustā) bija Senās Romas diakons, kurš cieta imperatora Valeriāna laikā.

Tradicionāli uzskatīts, ka ticis sodīts ar nāvi, jo pēc tam, kad imperators pavēlēja nodot valstij baznīcas dārgumus, izdalīja mantu nabagiem. Vēlāk ieradās pie imperatora kopā ar nabagiem un slimajiem un teica - "tā ir baznīcas lielākā bagātība". Pēc tradīcijas ticis uzcepts uz metāla režģa, tāpēc dažkārt attēlots kopā ar šo režģi. Leģenda arī saista Labrenci ar Svēto Grālu, kas ar Labrenča ziņu nogādāts Ueskā, Aragonā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]