Aragona

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aragona
Aragón
Aragó
—  Autonomais apgabals  —
Flag of Aragona
Karogs
Official seal of Aragona
Zīmogs
Aragon in Spain (plus Canarias).svg
Administratīvais centrs Saragosa
Oficiālā valoda spāņu
katalāņu
aragoniešu
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Platība 
 - Kopējā 47 719 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 1 325 385
 - Blīvums 27,8/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Autonomijas statūti 1982. gada 16. augustā
Likumdevēja vara Aragonas parlaments
Vietas kongresā 13 deputāti (no 350)
Vietas senātā 14 senatori (no 264)
Mājaslapa: www.aragon.es
Aragona Vikikrātuvē

Aragona (spāņu: Aragón, aragoniešu: Aragón, katalāņu: Aragó) ir viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos. Tas ir arī viens no astoņiem autonomajiem apgabaliem, kuriem piešķirts nācijas nosaukums. Apgabals robežojas ar Navarru ziemeļrietumos, ar Kataloniju austrumos, ar Valensiju dienvidaustrumos, ar Kastīliju-Lamanču dienvidos, ar Kastīliju-Leonu un ar Larjohu rietumos, kā arī ar Andoru un Franciju ziemeļos. Aragonas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Saragosa.

Apgabala kopējā platība ir 47 719 km², pēc 2014. gada datiem apgabalā dzīvo 1 325 385 iedzīvotāji. Pēc platības, tas ir ceturtais lielākais Spānijas apgabals. Pēc iedzīvotāju skaita, tas ir vienpadsmitais lielākais Spānijas apgabals.

Administratīvi Aragonas apgabals ir sīkāk sadalīts trīs provincēs: Veskas province, Saragosas province un Tervelas province.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aragona pirmo reizi rakstītos avotos parādās 828. gadā, kad Aragonas upes ielejā izveidojas neliela franku grāfiste.

Laikā no 1035. līdz 1479. gadam tagadējās Aragonas teritorijā pastāvēja neatkarīga Aragonas karaliste.