Svētdiena

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Svētdiena ir nedēļas septītā diena. Tā ir nedēļas pēdējā diena, tomēr ir valstis, kur svētdiena ir nedēļas pirmā diena (ASV, Japāna). Izraēlā un islāma zemēs svētdiena ir parasta darba diena.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senajā Romā svētdiena bija veltīta Saulei (šī tradīcija saglabājusies vēl no senās Ēģiptes). Daudzās valodās svētdienas nosaukums atvasināts no Saules (vācu: Sonntag, angļu: Sunday).

Ar kristietības izplatīšanos svētdiena kļuva par Dievam veltītu dienu, kas rezervēta reliģiskajam kultam un atpūtai. Pēc jūdu tradīcijas un saskaņā ar Mozus baušļiem, cilvēkiem ir jāsvētī sabata diena, kura Radīšanas stāstā minēta kā Dieva atpūtas diena pēc pasaules radīšanas. Šī diena ir iedibināta saskaņā ar Dieva gribu tajā pašā laikā, kad Mozus jūdiem pasludināja 10 baušļus. Sabats ir Mozus Derības zīme, līdzīgi kā Noas derības zīme bija varavīksne. Kristieši svētī t.s. "jauno sabatu", Jēzus augšāmcelšanās dienu, kas pēc jūdu tradīcijas ir pirmā nedēļas diena. Jau pirmie kristieši, apustuļi nosprieda, ka nejūdu kristiešiem nav saistošas jūdu tradīcijas, t.sk. apgraizīšana, sabats un dažādie noteikumi attiecībā uz pārtiku. Taču svētdienas svinēšana kļuva par neatņemamu kristīgās kultūras sastāvdaļu, un ar laiku tika arvien vairāk nostiprināta tautā ar jauno nozīmi - Jēzus kā patiesās Saules svētki.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēc jūdu kalendāra Jaunais gads nekad nesākas svētdienā.
  • Ja mēnesis sākas ar svētdienu, tad tā 13. datums būs piektdienā.




Nedēļas dienas

Pirmdiena | Otrdiena | Trešdiena | Ceturtdiena | Piektdiena | Sestdiena | Svētdiena