Sventājas osta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kurzemes un Zemgales hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas robeža pa Sventājas upi (iezīmēta ar burtu a) 1747. gadā. Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā.

Sventājas osta atrodas Sventājas upes grīvā Sventājā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sventāja (vācu: Heiligenau) uz G. Celijusa veidotās kartes attēlota jau 1542. gadā. 1685. gadā karalis Sigismunds III Vāsa Sventājas ciemam deva atļauju attīstīt tirdzniecību un jūrniecību. Sventājas osta bija nopietns konkurents Klaipēdas un Liepājas ostām, īpaši pēc tam, kad angļu tirgotāji ieguva privilēģiju atvērt ostu, kurā varētu ienākt lielāki kuģi. 1701. gadā, Ziemeļu kara laikā ostu sagrāva un grīvu aizbēra ar laukakmeņiem. Pēc pievienošanas Kurzemes guberņai tā attīstījās kā Būtiņģes zvejnieku osta.

Pēc Latvijas-Lietuvas robežas nospraušanas un Palangas pagasta pievienošanas Lietuvas Republikai no 1923. līdz 1925. gadam sākās Sventājas ostas atjaunošanas darbi. Kad Vācija 1939. gadā anektēja Klaipēdu, izveidoja ostas vārtus ar ziemeļu un dienvidu moliem, tomēr jūras straumes tajos sanesa smiltis un lielie kuģi ienākt ostā nevarēja.

Pēc Otrā pasaules kara osta piederēja zvejnieku saimniecībai „Pajūris”.