Sventāja

Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Sventāja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Sventājas osta

Sventāja (Heilig Aa) pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661)

Kurzemes un Zemgales hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas robeža pa Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā

Sventāja (lietuviešu: Šventoji) ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.

Vēsture

Līdz Kursas sadalīšanai 1253. gadā Sventāja atradās kuršu Duvzares zemē. 1328. gadā Livonijas ordenis to nodeva Vācu ordenim. Pēc 1422. gada Melnas līguma kuršu apdzīvoto teritoriju uz dienvidiem no Sventājas upes ieguva Žemaitijas kunigaitija Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā, kas upes grīvā izveidoja tirdzniecības ostu. Zviedrijas karaspēks Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gadā nopostīja Sventājas ostu un ar akmeņiem aizbēra upes grīvu.

Robežas maiņas

Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām Palangas stārastija formāli piederēja Kurzemes hercogiem, taču to pārvaldīja Polijas karaļa iecelts stārasts. Pēc hercoga Ferdinanda nāves 1737. gadā stārastija piederēja viņa atraitnei Johannai Magdalēnai. Viņa savas tiesības nodeva hercogam Ernstam Johanam Bīronam, kurš 1739. gadā Rucavas muižas pārvaldniekam Mēdemam uzdeva Palangas stārastiju inventarizēt un pārņemt savā pārziņā. Taču 1740. gada novembrī Bīronu Pēterburgā arestēja un visus viņa īpašumus konfiscēja. 1747. gadā Palangas stārasts Jans Bakijevičs (Bakiewicz) iesniedza Polijas karalim Augustam III sūdzību par to, ka, mainoties Sventājas upes gultnei, Rucavas muižas robeža esot stipri ievirzījusies Palangas stārastijas pusē. Šo sūdzību Polijas karalis pārsūtīja Kurzemes bruņniecības padomei, kas tolaik pārvaldīja hercogisti. Rucavas muižas pārvaldnieks Johans Frīdrihs fon Dorthezens (Dorthesen) atbildēja, ka, robežu pārmērot pēc Palangas stārasta ierosinājuma, Lietuvas pusē nonāktu vairākas mājas no hercogam piederošā Sventājas miesta. Dorthezens savam ziņojumam pievienoja karti, kā arī norakstu no hercoga Ernsta Johana Bīrona 1739. gada rīkojuma.

Pēc 1819. gada Kurzemes guberņas teritoriālās reformas Palangas pagasts ar Sventājas zvejnieku ciemu iekļāva Kurzemes guberņas Grobiņas apriņķī, no 1918. gada līdz 1921. gadam tas atradās Latvijas Republikā. Pēc Latvijas-Lietuvas robežas komisijas lēmuma 1921. gadā Sventāju kopā ar Palangu pievienoja Lietuvai. Lēmums bija balstīts uz tālaika saimnieciskiem apsvērumiem, nerēķinoties ar vietējo iedzīvotāju etnisko piederību.

• 
  Sventājas kuršu svētvieta ar paleoastronomisko novērotavu, kas nosaukta par "Žemaišu elku" (Žemaičių Alka, 1998)
• 
  Vecais Sventājas ostas mols
• 
  Sventājas grīva
• 
  Gājēju tilts
• 
  Skulptūra "Zvejnieka meitas" (Zuzana Pranaitytė, 1982)
• 
  Piemineklis bēgļu laivām uz Zviedriju
• 
  Mūsdienu apbūve

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sventāja.
• Nora Driķe (2001. gada 17. marts). Aizmirstie Sventājas latvieši. Diena.