Svētais Izidors no Seviljas

Svētais Izidors no Seviljas
Sv. Izidors mākslinieka Murillo gleznā
bīskaps, baznīcas doktors
Dzimis	560. gadā Kartahena, Spānija
Miris	636. gada 4. aprīlī Sevilja, Spānija
Godā	Romas katoļu baznīca un Pareizticīgo baznīca
Kanonizācija	1598. gadā, Roma — pāvests Klements VIII
Piemiņas diena	9. aprīlis
Svētais aizbildnis	internets, programmētāji, studenti

Svētais Izidors no Seviljas (spāņu: San Isidoro de Sevilla, latīņu: Isidorus Hispalensis; dzimis 560. gadā Kartahenas provincē Spānijā, miris 636. gada 4. aprīlī) bija Seviljas arhibīskaps un baznīcas doktors, teologs un zinātnieks, viens no baznīcas tēviem. Viņš tiek uzskatīts kā viens no izcilākajiem agro viduslaiku enciklopēdistiem un garīgo rokasgrāmatu sastādītājiem. Svēto Izidoru uzskata par pēdējo Vakareiropas patristikas pārstāvi.

Biogrāfija

Svētais Izidors piedzima Spānijas dienvidaustrumos, ap 560. gadu (pēc dažiem avotiem no 566. — 570. gadam), bet viņa ģimene nāca no Kartahenas. Izidora tēvs, kura ciltstēvi nāk pat no grieķu un romiešu aristokrātu ģimenēm, bija Kartahenas pilsētas prefekts. Māte, Teodora, bija attāla vestgotu karaļu radiniece. Izidors ģimenē bija jaunākais no četriem bērniem. Viņa vecākais brālis Leandrs vēlāk kļuva par Seviljas arhibīskapu, otrs brālis Fulgencijs bija Kartahenas un Astihi bīskaps, bet māsa Florentina — vairāku klosteru abate un dzejniece. Pēc tam, kad Kartahenu iekaroja bizantieši, ģimene pārcēlās uz Sevilju. Pēc vecāku nāves rūpes par Izidora audzināšanu uzņēmās viņa brālis Leandrs. Seviljas katedrāles skolā Izidors apguva latīņu, grieķu un ebreju valodas.