Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1259. gada krustnešu karagājienu uz Zemgali. Par citām jēdziena Karagājieni uz Zemgali nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidrietumiem.

1259. gada Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana notika zemgaļu sacelšanās apspiešanai rīkotā apvienotā krustnešu karaspēka 1259./1260. gada ziemas karagājiena laikā.

Rīgā tika sapulcināts viss Livonijas konfederācijas karaspēks - ne tikai ordeņa komturi un fogti, bet arī Rīgas arhibīskapa un Tērbatas, Kurzemes, Sāmsalas-Vīkas bīskapu karavīri un Dānijas ķēniņam pakļautās Ziemeļigaunijas karaspēks. Ordenim pakļautie igauņu karavīri no Jervas, Sakalas un Peltsamā, līvu un letu karavīri ieradās pajūgos ar ragavām, kurās salika pārtiku. Karagājiena laikā tiem pievienojās arī kuršu karaspēks ar savu karogu.

Tērvetes pilskalna ieņemšanai tika uzbūvēti bīdāmtorņi (lejasvācu: ebenhôe; latīņu: propugnaculum) - uz riteņiem, vai veltņiem pārvietojami koka torņi vairākstāvu mājas augstumā. Tos uzbīdīja uz pils grāvī samestiem kokiem, lai varētu sasniegt Tērvetes pils nocietinājumu augšu. Kad bīdāmtorņi tika piestumti pils sienai, tad sākās cietokšņa vaļņu šturmēšana, kas ilga visu dienu. Ar metamšķēpiem tika nogalināti daudzi karavīri abās pusēs. Daudzi uzbrucēji zaudēja dūšu un atkāpās, zemgaļu karavīri atstāja nocietinājumus un metās viņus vajāt. Kauja turpinājās līdz rītausmai un beidzās ar apvienotā krustnešu karaspēka atkāpšanos.

Nespēdams ieņemt Tērvetes pili, ordeņa mestrs nolēma uzcelt savu militāro bāzi Dobenes pilsnovada Dobes pilskalnā, kas tika nostiprināts ar aizsarggrāvjiem. Jaunajā cietoksnī tika atstāts ordeņa karavīru garnizons.


Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]