TRISAT
| TRISAT | |
 | |
| KA veids | Zemes tālizpētes pavadonis |
| Operators | Mariboras Universitāte,  Slovēnija |
| Izgatavotāji | SkyLabs, Slovēnija |
| Starts | 03.09.2020. 01:51:10 UTC |
| Starta vieta | Gviānas kosmiskais centrs ELA-1  Gviāna |
| Nesējraķete | Vega |
| Palaists kopā ar | Athena, ION CubeSat Carrier, 26 Flock-4v, ESAIL, UPMSat 2, NEMO-HD, ÑuSat 6, GHGSat C1, 8 Lemur-2, 12 SpaceBEE, FSSCat A, FSSCat B, NAPA 1, TARS, Tyvak 0171, OSM 1 CICERO, DIDO 3, PICASSO, SIMBA, AMICal-Sat, TTÜ100 |
| Darbības ilgums | 6 gadi (plānots) |
| NSSDC ID | 2020-061J |
| SCN | 46280 |
| Tīmekļa vietne | https://www.trisat.um.si/trisat.html |
| Enerģija | Saules baterijas |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | SSO |
| Apogejs | ~ 530 km |
TRISAT ir Slovēnijas viens no diviem pirmajiem pavadoņiem; otrs ir NEMO-HD. Abi orbītā tika palaisti 2020. gada 3. septembrī. Zemes tālizpētes Nanopavadoņa projektu vada Mariboras Universitāte.
Kosmiskais aparāts tika veidots Cubesat 3U formā uz Slovēnijas uzņēmuma SkyLabs platformas NANOsky I bāzes. Galvenais instruments bija miniaturizēta īsviļņu infrasarkanā hiperspektrālā kamera, ko izgatavoja SkyLabs. Starta konfigurācijā pavadoņa izmēri bija 11 × 12 × 34 cm, masa — 3,79 kg. Tam bija izvēršamas saules baterijas.
Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
TRISAT tika palaists 2020. gada 3. septembrī 01:51:10 UTC ar nesējraķeti Vega (lidojums VV16) no Gviānas kosmiskā centra kopā ar citiem 52 pavadoņiem. Pavadonis tika ievadīts solārsinhronā orbītā ar augstumu aptuveni 530 km.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]