TRISAT

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
TRISAT
TRISAT
KA veidsZemes tālizpētes pavadonis
OperatorsMariboras Universitāte, Karogs: Slovēnija Slovēnija
IzgatavotājiSkyLabs, Karogs: Slovēnija Slovēnija
Starta datums03.09.2020. 01:51:10 UTC
Starta vietaGviānas kosmiskais centrs ELA-1 Karogs: Gviāna Gviāna
NesējraķeteVega
Palaists kopā arAthena, ION CubeSat Carrier, 26 Flock-4v, ESAIL, UPMSat 2, NEMO-HD, ÑuSat 6, GHGSat C1, 8 Lemur-2, 12 SpaceBEE, FSSCat A, FSSCat B, NAPA 1, TARS, Tyvak 0171, OSM 1 CICERO, DIDO 3, PICASSO, SIMBA, AMICal-Sat, TTÜ100
Darbības ilgums6 gadi (plānots)
NSSDC ID2020-061J
SCN46280
Tīmekļa vietnehttps://www.trisat.um.si/trisat.html
EnerģijaSaules baterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsSSO
Apogejs~ 530 km

TRISAT ir Slovēnijas viens no diviem pirmajiem pavadoņiem; otrs ir NEMO-HD. Abi orbītā tika palaisti 2020. gada 3. septembrī. Zemes tālizpētes Nanopavadoņa projektu vada Mariboras Universitāte.

Kosmiskais aparāts tika veidots Cubesat 3U formā uz Slovēnijas uzņēmuma SkyLabs platformas NANOsky I bāzes. Galvenais instruments bija miniaturizēta īsviļņu infrasarkanā hiperspektrālā kamera, ko izgatavoja SkyLabs. Starta konfigurācijā pavadoņa izmēri bija 11 × 12 × 34 cm, masa — 3,79 kg. Tam bija izvēršamas saules baterijas.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

TRISAT tika palaists 2020. gada 3. septembrī 01:51:10 UTC ar nesējraķeti Vega (lidojums VV16) no Gviānas kosmiskā centra kopā ar citiem 52 pavadoņiem. Pavadonis tika ievadīts solārsinhronā orbītā ar augstumu aptuveni 530 km.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]