2020. gads kosmonautikā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Notikumi kosmonautikā: 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. 2023.
Notikumi pasaulē: 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. 2023.

Šeit apkopoti 2020. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Vispārēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Chang'e 4 nolaidās uz Mēness un atgādāja uz Zemi iežu paraugus
Hayabusa2nogādāja uz Zemi asteroīda Rjūgū iežu pasaugus
Palaista zonde Solar Orbiter Saules izpētei
SpaceX Starship nesējraķetes pakāpe pacēlās 12 km augstumā

2020. gada galvenais notikums bija koronavīrusa slimības COVID-19 pandēmija, kas skāra visas cilvēces darbības jomas, to skaitā arī kosmonautiku. Valstīs ieviestie dažādie karantīnas pasākumi noveda pie vairāku ražošanas un izmēģinājumu centru pagaidu slēgšanas vai darba maiņu samazināšanas. Tas ietekmēja daudzus kosmiskos projektus, un daudzu kosmisko aparātu starti tika atlikti.

2020. gadā tika palaisti vairāku valstu pirmie Zemes mākslīgie pavadoņi:

Kosmiskie nesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gadā pirmo lidojumu veica vairākas jaunas nesējraķetes un to modifikācijas:

  • Chang Zheng 5B, Ķīnas raķetes Chang Zheng 5 modifikācija tikai ar vienu pakāpi smagu kravu (līdz 25 t) ievadīšanai zemā orbītā;
  • Chang Zheng 7A, Ķīnas raķetes Chang Zheng 7 modifikācija ar Chang Zheng 3B kriogēno trešo pakāpi kravu ievadīšanai ģeosinhonajā pārejas orbītā (pirmais starts 16. martā beidzās ar avāriju);
  • Chang Zheng 8, Ķīnas divu pakāpju raķete ar celtspēju 4500 kg solārsinhronā orbītā;
  • Gushenxing-1 (Ceres-1), Ķīnas privāta uzņēmuma Galactic Energy četrpakāpju raķete ar celtspēju 350 kg zemā orbītā;
  • Kuaizhou 11, Ķīnas valsts uzņēmuma ExPace cietās degvielas raķete ar celtspēju 1500 kg zemā orbītā (pirmais starts 10. jūlijā beidzās ar avāriju);
  • LauncherOne, ASV privāta uzņēmuma Virgin Orbit no lidmašīnas palaižama raķete ar celtspēju 300 kg solārsinhronā orbītā (pirmais starts 25. maijā beidzās ar avāriju);
  • Qased, Irānas trīs pakāpju raķete ar celtspēju aptuveni 10 kg zemā orbītā;
  • Rocket 3, ASV privāta uzņēmuma Astra divpakāpju raķete ar celtspēju līdz 150 kg solārsinhronā orbītā (trīs mēģinājumos pēdējais bija veiksmīgs).

ASV uzņēmums SpaceX veica pilnībā atkārtoti izmantojamā divpakāpju nesēja Starship prototipu trīs atmosfēras izmēģinājumu lidojumus.

2020. gadā pēdējo lidojumu veica Japānas raķete H-IIB.

Kosmosa pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēness pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

23. novembrī tika palaista Ķīnas zonde Changˈe 5, kas 1. decembrī nosēdās uz Mēness virsmas un ievāca grunts paraugus, to skaitā no līdz 2 metru dziļa urbuma. 16. decembrī tās atgriešanās kapsula nolaidās uz Zemes. Ķīna kļuva par trešo valsti pēc ASV un PSRS, kas ieguvusi paraugus no Mēness. Savukārt Changˈe 5 orbitālais aparāts tika novirzīts uz Zemes — Mēness Lagranža punktu L1.

Starpplanētu zondes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10. februārī tika palaists NASA Saules izpētes aparāts Solar Orbiter. Parker Solar Probe, kas tika palaista 2018. gadā, samazināja minimālo attālumu līdz Saulei vēl līdz 14,2 miljoniem km.

Jūlijā bija Marsa lidojumu optimālais logs, un uz šo planētu tika palaistas trīs misijas: Apvienoto Arābu Emirātu Al Amal (orbitālais aparāts), Ķīnas Tianwen 1 (orbitālais aparāts, nolaižamais aparāts un visurgājējs) un NASA Mars 2020 (visurgājējs Perseverance un helikopters Ingenuity).

NASA zonde OSIRIS-REx oktobrī uz īsu brīdi nolaidās uz asteroīda 101955 Bennu un savāca iežu paraugus. Japānas JAXA zondes Hayabusa2 kapsula 5. decembrī nolaidās uz Zemes ar asteroīda 162173 Rjūgū iežu paraugiem.

Kosmiskās observatorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembrī Ķīna palaida gravitācijas viļņu pētniecības pavadoņus Xiaoji (GECAM A) un Xiaomu (GECAM B).

Pilotējamie lidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SpaceX veica divus pilotējamus kosmosa kuģa Crew Dragon lidojumus (Demo-2 un Crew-1), tādējādi ASV pārtrauca apkalpju nogādāšanas uz SKS atkarību no Krieijas, kas sākās, kad 2011. gadā tika pārtraukta Space Shuttle programma.

Maijā Ķīnas izmēģināja kosmosa kuģa prototipu Xinyidai Zairen Feichuan Shiyan Chuan, kas būtu spējīgs lidojumiem uz Mēnesi.

Decembrī notika kravas kuģa Cargo Dragon, kas izstrādāts uz SpaceX Crew Dragon bāzes, pirmais lidojums CRS-21.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]