TSMC
| Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited | |
|---|---|
 | |
| Tips | publiska kapitālsabiedrība |
| Darbības joma | elektroniskā rūpniecība |
| Dibināts | 1987. gads |
| Galvenais birojs |
Siņdžu,  Taivāna |
| Produkti | elektroniskās ierīces, komponentes, mikroshēmas |
| Pakalpojumi | elektronikas ražošanas pakalpojumi |
| Tīmekļa vietne | tsmc.com |
Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited (pazīstams ar nosaukumu TSMC) ir Taivānas pusvadītāju produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums. Tas ir pasaulē lielākais neatkarīgais (pure-play) pusvadītāju ražotājs[1] un valsts lielākais uzņēmums. Tā galvenā mītne un galvenā ražotne atrodas Siņdžu zinātnes parkā. 2022. gadā Taivānas mikroshēmu eksports sasniedza 184 miljardus ASV dolāru, veidojot gandrīz 25 % no Taivānas IKP.
TSMC klienti ir vairums bezrūpnīcu pusvadītāju uzņēmumi, piemēram, AMD, Apple, ARM, Broadcom, Marvell, MediaTek, Qualcomm un Nvidia. Arī daļa mikroshēmu ražotāju, kuriem ir savas ražotnes, piemēram, Intel, NXP, STMicroelectronics un Texas Instruments, daļu savas produkcijas nodod ražot TSMC. Uzņēmumam ir rūpnīcas Taivānā, Ķīnā, ASV, Japānā, Singapūrā, kā arī tiek būvēta rūpnīca Vācijā. TSMC pašlaik ražo 3 nanometru mikroshēmas un 2025. gadā plāno sākt 2 nanometru masveida ražošanu.
TSMC akcijas tiek kotētas Taivānas fondu biržā, Ņujorkas fondu biržā un Londonas fondu biržā. Uzņēmums veido aptuveni 30 procentus no Taivānas fondu biržas galvenā indeksa. Lai gan Taivānas valdība ir lielākais individuālais akcionārs, vairums TSMC kapitāldaļu pieder ārvalstu investoriem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1986. gadā Li Kvohtins, kurš pārstāvēja Taivānas valdības izpildvaru, uzaicināja Morisu Čanu, kurš ASV bija kļuvis par pusvadītāju ražošanas procesu speciālistu, kļūt par Rūpniecisko tehnoloģiju pētniecības institūta (ITRI) prezidentu un piedāvāja viņam tukšu čeku Taivānas mikroshēmu rūpniecības izveidei. Tajā laikā Taivānas valdība vēlējās attīstīt pusvadītāju rūpniecību, taču tās lielie ieguldījumi un augstais risks apgrūtināja investoru atrašanu. Texas Instruments un Intel atteicās no Čana piedāvājuma sadarboties. Tikai Nīderlandes Philips bija gatavs parakstīt kopuzņēmuma līgumu ar Taivānu, ieguldot 58 miljonus ASV dolāru un nodot savu ražošanas tehnoloģiju un licencētu intelektuālo īpašumu apmaiņā pret 27,5 % TSMC akciju. Papildus dāsniem nodokļu atvieglojumiem Taivānas valdība ar izpildvaras Nacionālā attīstības fonda starpniecību nodrošināja vēl 48 % no TSMC sākumkapitāla, bet pārējo kapitālu piesaistīja vairākas salas bagātākās ģimenes, kurām piederēja uzņēmumi, kas specializējās plastmasas, tekstilizstrādājumu un ķīmisko vielu ražošanā. Šos turīgos Taivānas iedzīvotājus valdība tieši "lūdza" investēt. Čangs saprata, ka, lai samazinātu izmaksas, elektronikas uzņēmumiem arvien biežāk nāksies izmantot ārpakalpojumus, tāpēc viņš nolēma izveidot uzņēmumu, kas strādātu pēc līguma, lai apmierinātu šādu uzņēmumu vajadzības, izgatavojot mikroshēmas un citas elektroniskās ierīces.
Uzņēmumu TSMC dibināja 1987. gada 21. februārī. Tā pirmais izpilddirektors bija Džeimss Daikss, kurš pēc gada aizgāja, un tad par izpilddirektoru kļuva Moriss Čans. Čanam izdevās panākt, ka TSMC apsteidza konkurentus, nepārtraukti ieguldot līdzekļus jaunos silīcija mezglos un paplašinot ražošanas iespējas visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā, koncentrējoties uz visaugstāko kvalitātes līmeni. 1990. gadā TSMC atvēra otro rūpnīcu.
Tā kā pieprasījums pēc pusvadītāju tehnoloģijām turpināja pieaugt, TSMC 1993. gadā izveidoja savu 8 collu silīcija plašu ražošanas rūpnīcu. 1994. gada septembrī uzņēmuma akcijas sāka kotēt Taivānas biržā. Turpmākajos gados TSMC turpināja ieguldīt inovācijās, un palielināja savu tehnoloģiju portfeli no 2 tehnoloģijām 1987. gadā līdz 249 tehnoloģijām 2016. gadā. Vienlaikus TSMC izdevās palielināt ražošanas jaudu, lai apmierinātu lielo pieprasījumu pēc silīcija plāksnēm no visas pasaules. 1996. gadā TSMC atvēra pirmo rūpnīcu ASV. 1997. gadā TSMC kļuva par pirmo Taivānas uzņēmumu, kura akcijas tika kotētas Ņujorkas fondu biržā.
1999. gada jūnijā TSMC iegādājās 30 % Acer Semiconductor Manufacturing Inc. kapitāldaļu no Acer Group, vēlāk pārdēvējot uzņēmumu par TSMC-Acer Manufacturing Corp. (TASMC). 2000. gada janvārī TSMC pabeidza pilnīgu TASMC iegādi, to pārveidoja par pure-play pusvadītāju ražotāju. Tajā pašā gadā TASMC iegādājās Taivānas trešo lielāko pusvadītāju plākšņu rūpnīcu WSMC. 2005. gadā Čans atkāpās no izpilddirektora amata, bet pēc četriem gadiem viņš tika atkārtoti ievēlēts šajā amatā. Viņš atgriezās, kad TSMC sāka paplašināt ražošanu ar saules baterijām un gaismas diodēm.
2011. gadā tika ziņots, ka TSMC ir sācis vvienkristālshēmu A5 un A6 izmēģinājuma ražošanu Apple iPad un iPhone ierīcēm. 2014. gada maijā Apple pasūtīja A8 un A8X no TSMC. Pēc tam Apple pasūtīja vienkristālshēmas A9 gan no TSMC, gan no Samsung (lai palielinātu apjomu iPhone 6S laišanai tirgū), bet A9X tikai no TSMC, tādējādi atrisinot jautājumu par divu dažādu mikroarhitektūru izmēru mikroshēmu pasūtīšanu. Kopš 2014. gada Apple bija TSMC vissvarīgākais klients. 2014. gada oktobrī ARM un TSMC paziņoja par jaunu daudzgadu līgumu par ARM balstītu 10 nm FinFET procesoru izstrādi.
2017. gada martā TSMC tirgus kapitalizācija pirmo reizi pārsniedza pusvadītāju giganta Intel tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 168,4 miljardus ASV dolāru. 2020. gada 27. jūnijā TSMC uz īsu brīdi kļuva par pasaulē 10. vērtīgāko uzņēmumu ar tirgus kapitalizāciju 410 miljardu ASV dolāru apmērā. 2018. gadā Čans atkāpās no izpilddirektora amata.
Tā kā palielinājās kara risks starp Taivānu un Ķīnas Tautas Republiku, TSMC un tā investori ir izpētījuši iespējas, kā mazināt šāda notikuma sekas. Kopš 2020. gadu sākuma TSMC ir paplašinājusi savu darbību ārpus Taivānas salas, atverot jaunas ražotnes Japānā un ASV, ar turpmākiem paplašināšanās plāniem Vācijā. 2020. gada jūlijā TSMC apstiprināja, ka līdz 14. septembrim pārtrauks silīcija plašu piegādi Ķīnas telesakaru iekārtu ražotājam Huawei un tā meitasuzņēmumam HiSilicon. 2020. gada novembrī Fīniksas (Arizona, ASV) amatpersonas apstiprināja TSMC plānu šajā pilsētā būvēt 12 miljardu ASV dolāru vērtu mikroshēmu ražotni. Lēmums par rūpnīcas izvietošanu ASV tika pieņemts pēc tam, kad Donalda Trampa administrācija brīdināja par problēmām saistībā ar pasaules elektroniku, kas ražota ārpus ASV.
Saistībā ar 2020. — 2023. gada globālo pusvadītāju trūkumu Taivānas konkurents United Microelectronics paaugstināja cenas par aptuveni 7—9 %, un arī TSMC jaudīgāko procesoru cenas paaugstināja par aptuveni 20 %. 2021. gada novembrī TSMC un Sony paziņoja, ka TSMC Japānas pilsētā Kumamoto dibinās kopuzņēmumu Japan Advanced Semiconductor Manufacturing (JASM), kur ražotu 22 un 28 nanometru procesos. Sākotnējie ieguldījumi būtu aptuveni 7 miljardi ASV dolāru, un Sony ieguldītu aptuveni 500 miljonus USD par mazāk nekā 20 % akciju. 2022. gada februārī tika paziņots, ka Japānas autodaļu ražotājs Denso iegūs vairāk nekā 10 % akciju daļu JASM, ieguldot 0,35 miljardus ASV dolāru, ņemot vērā automašīnām paredzēto mikroshēmu trūkumu. TSMC arī apņēmās paplašināt JASM iespējas ar 12 / 16 nanometru FinFET procesa tehnoloģiju un palielināt mēneša ražošanas jaudu no 45 000 līdz 55 000 12 collu platēm. Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā TSMC apturēja mikroshēmu piegādi Krievijai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ TSMC reports first profit drop in 4 years as electronics demand slump continues Sheila Chiang, Arjun Kharpal, CNBC, 2023-07-20