Samsung Electronics

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Samsung Electronics
Tips publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma elektronika
Priekštecis Samsung
Dibināts 1969. gads
Galvenais birojs Seula, Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika
Produkti elektronikas ierīces, pusvadītāju komponentes, sadzīves tehnika, datoru iekārtas, robotika, medicīnas iekārtas
Tīmekļa vietne samsung.com
Samsung galvenais birojs Seulā

Samsung Electronics Co., Ltd. (korejiešu: 삼성전자, handža: 三星電子) ir Dienvidkorejas uzņēmums, kas ražo elektronikas iekārtas un komponentes, kā arī sadzīves tehniku. Tas ir lielākais Dienvidkorejas uzņēmums, un ir daļa no Samsung čebola.[1] Uzņēmums ir dibināts 1969. gadā. Tā galvenais birojs ir Seulā.

Samsung Electronics ir nozīmīgs elektronisko komponenšu, piemēram, mikroshēmu, attēla sensoru, kameru moduļu, displeju, litija jonu akumulatoru, ražotājs. 2017. un 2018. gadā tas bija pasaulē lielākais pusvadītāju komponenšu uzņēmums,[2] bet 2019. gadā to atkal apsteidza Intel. Uzņēmums no 2011. gada līdz 2021. gadam bija pasaulē lielākais mobilo tālruņu un viedtālruņu ražotājs (Samsung Galaxy sērija). Samsung Electronics ir arī nozīmīgs planšetdatoru piegādātājs (Samsung Galaxy Tab, Samsung Galaxy Note). Kopš 2006. gada uzņēmums ir pasaulē lielākais televizoru ražotājs.

Samsung Electronics akcijas tiek kotētas Korejas biržā (kodi 005930, 005935), Londonas biržā (kods SMSN), Frankfurtes birža (kodi SSU, SSUN), Brazīlijas biržā B3 (kods SMSNN), Luksemburgas biržā (kods SMSEL) un OTC Markets sistēmā (kods SSNLF). Lielākie akcionāri (2021. gada novembrī): National Pension Service of Korea (8,6 %), Samsung Life Insurance (8,5 %), Samsung C&T Corp. (5,0 %), HONG RA HEE (2,2 %).[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmuma sākuma gadi (1969 — 1971)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1969. gada 19. janvārī Suvonā Samsung dibināja uzņēmumu Samsung Electric Industries, lai attīstītu elektroiekārtu biznesu. Tolaik Samsung grupa darbojās daudzās jomās, bet Dienvidkorejas sabiedrībai tā bija vairāk pazīstama kā tirdzniecības uzņēmums, kas specializējies mēslošanas līdzekļos un saldinātājos. Neraugoties uz tehnoloģiju un resursu trūkumu, Samsung grupa uzlaboja savas pozīcijas apstrādes rūpniecībā, sadarbojoties ar Japānas uzņēmumiem. Šis lēmums izraisīja ievērojamu pret Japānu vērstu sabiedrības sašutumu un milzīgu pretreakciju no konkurentu puses, kuri baidījās no rūpniecības tiešas pakļaušanās Japānai. Saspīlējums atslāba tikai pēc tam, kad valdība un Samsung paziņoja, ka uzņēmums koncentrēsies tikai uz eksportu. 1969. gada decembrī Samsung Electric kopā ar uzņēmumiem Sanyo un Sumitomo Corporation dibināja kopuzņēmumu Samsung-Sanyo Electric. Tas nākamajā gadā sāka melnbalto televizoru ražošanu. 1970. gadā kopā ar Japānas uzņēmumu NEC un Sumitomo Corporation tika izveidots kopuzņēmums Samsung-NEC sadzīves tehnikas un audiovizuālo ierīču ražošanai (Samsung-NEC vēlāk kļuva par Samsung SDI, grupas displeju un akumulatoru biznesa vienību).

Sadzīves tehnikas izaugsmes periods (1972 — 1982)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1972. gada novembrī Samsung Electric sāka melnbalto televizoru ražošanu mājas lietošanai. 1974. gadā tika sākta veļas mašīnu un ledusskapju ražošana. 1975. gadā Samsung-Sanyo Electric tika pārdēvēts par Samsung Electro-Mechanics, un 1977. gadā to apvienoja ar Samsung Electric Industries. 1977. gadā uzņēmums sāka krāsu televizoru ražošanu. Šajā gadā Samsung grupa iegādājās zaudējumus nesošu ICII un ASV kopuzņēmumu Korea Semiconductor, kas ražoja silīcija plāksnes (pusfabrikāts, no kā izgatavo mikroshēmas un citas pusvadītāju komponentes). Uz tā ražotnes pamata tika izveidots uzņēmums Samsung Semiconductor, kas sāka ražot mikroshēmas un tranzistorus.[3] 1979. gadā uzņēmums sāka mikroviļņu krāšņu un videomagnetofonu ražošanu. 1979. gadā tika iegādāts uzņēmums Korea Electronics Information. Samsung grupa un sakaru uzņēmums Korea Telecommunications izveidoja kopuzņēmumu Korea Electronics and Telecommunications. 1980. gadā uzņēmums sāka gaisa kondicionieru ražošanu. Šajā gadā Samsung Semiconductor tika apvienots ar Samsung Electric Industries.[3] 1982. gadā tika atvērta ražotne Portugālē. 1982. gadā sakaru iekārtu ražotājs Korea Electronics and Telecommunications tika pārdēvēts par Samsung Semiconductor Communication.

Pusvadītāju nozares sākums (1983 — 1990)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gada aprīlī Samsung izstrādāja 64 kb dinamisku brīvpiekļuves atmiņu (DRAM), izmantojot tehnoloģijas, kas importētas no ASV uzņēmuma Micron Technology. Ar Japānas uzņēmuma Sharp Corporation palīdzību tika izstrādātas SRAM un ROM atmiņas mikroshēmas. 1983. gadā uzņēmums sāka personālo datoru ražošanu. 1984. gadā Samsung Electric Industries tika pārdēvēts par Samsung Electronics. 1985. gada decembrī tika atklāta ražotne ASV; nākamajos četros gados ražošana tika sākta Apvienotajā Karalistē. 1987. gada decembrī mira Samsung dibinātājs Ī Bjons Čhols, un par grupas izpilddirektoru kļuva viņa dēls Ī Gons Hī. 1988. gadā uzņēmums apvienojās ar Samsung Semiconductor & Communications, paturot nosaukumu Samsung Electronics. 1988. gadā Samsung Electronics Dienvidkorejas tirgū laida tirgū savu pirmo mobilo tālruni. Sākotnēji pārdošanas apjomi bija vāji, un 1990. gadu sākumā Motorola bija ieņēmis vairāk nekā 60 procentu daļu valsts mobilo tālruņu tirgū, salīdzinot ar tikai 10 % Samsung. Mobilo tālruņu nodaļa līdz 1990. gadu vidum cīnījās ar sliktas kvalitātes un zemākas veiktspējas produktiem, un aiziešana no nozares bija bieža diskusiju tēma uzņēmumā.

Pusvadītāju jomas izaugsmes periods (1991 — 2003)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gadā tika izstrādāts pasaulē pirmais 64M DRAM pilnībā funkcionējošs prototips. Samsung Electronics kļuva par lielāko atmiņas mikroshēmu ražotāju pasaulē. 1993. gadā, uzskatot, ka Samsung grupa ir pārāk koncentrējusies uz liela daudzuma zemas kvalitātes preču ražošanu un nebija gatava konkurēt kvalitātē, Ī Gons Hī sāka aktīvi reorganizēt grupu, lai padarītu Samsung par tehnoloģiju līderi elektronikas, pusvadītāju un telesakaru nozarē. Peļņa tika ieguldīta pētniecībā un attīstībā. Samsung Electronics iegādājās uzņēmumus, kam bija svarīgas tehnoloģijas, tostarp Harris Microwave Semiconductors un Integrated Telecom Technologies. 1994. gadā tika izstrādāta pasaulē pirmā 256 MB DRAM. Atmiņas mikroshēmas deva lielu peļņas pieaugumu. 1995. gadā Samsung veicināja drosmīgu vietējā tirgus daļas sagrābšanu, samazinot patēriņa elektronikas un sadzīves tehnikas cenas pat par 16 procentiem, un pārsteidza nozares speciālistus, pasaules tirdzniecības izstādē Japānā parādot modernu plānslāņa tranzistoru šķidro kristālu displeju (TFT-LCD) ekrānu, ko izmanto klēpjdatoriem. 1995. gadā mikroshēmas nodrošināja 90 procentus no uzņēmuma peļņas un pusi no kopējā pārdošanas apjoma.[4] 1996. gadā tika izstrādāta pirmā 1 GB DRAM mikroshēma.

1996. gadā krasi kritās atmiņas mikroshēmu cenas, jo nozarē bija pārmērīgs piedāvājums. Kamēr Samsung telesakaru iekārtu un datoru segments uzrādīja būtisku izaugsmi, pusvadītāju pārdošanas apjoms samazinājās par 31,8 procentiem. Zaudējumus radīja arī zemo cenu mikroviļņu krāsnis un televizori. Uzņēmumam nācās ieviest jaunu biznesa stratēģiju, koncentrējoties uz efektivitātes paaugstināšanu. Iniciatīva ietvēra cenu pārvaldības reformu, lai labāk atpazītu izaugsmes tirgus, uzlabojot saziņu starp uzņēmumu vadītājiem, palielinot ārvalstu pārvaldības atbalstu, ieviešot jaunu mārketinga stratēģiju un koncentrējoties uz izaugsmi telesakaru, mikroprocesoru un citu produktu, kas nav atmiņas, jomā. 1997. gada janvārī par Samsung Electronics izpilddirektoru tika iecelts Juns Čons, lai pārraudzītu jauno stratēģiju. Samsung sāka samazināt atkarību no atmiņas mikroshēmām. Tika izstrādātas jaunas tehnoloģijas, tādējādi izcīnīot ietekmi telesakaru un mobilo tālruņu tirgū.[4]

1997. gada rudenī Āzijas ekonomiku skāra krīze, un līdz 1998. gada sākumam Dienvidkorejas vona viena gada laikā bija zaudējusi vairāk nekā pusi no tās vērtības. Samsung bija spiests krasi mainīt savu darbību, un sāka pārdot nozares, kas nebija saistītas ar uzņēmuma pamatdarbību, kā arī samazināja darbinieku skaitu. ASV tika dibināts meitas uzņēmums Alpha Processor Inc., lai pārraudzītu 64 bitu Alpha procesoru produktu līnijas pārdošanu un mārketingu. Samsung Electronics TFT-LCD displeji globālajā tirgū ieņēma 18 procentus. 1998. gada augustā uzņēmums izstrādāja plakanā ekrāna televizoru. 1999. gada janvārī Forbes atzina Samsung Electronics par pasaules vadošo patēriņa preču un pakalpojumu uzņēmumu. Līdz 1999. gada beigām mikroshēmas veidoja vairs tikai 20 procentus no uzņēmuma pārdošanas apjoma. Samsung bija kļuvis par vienu no sešiem lielākajiem mobilo tālruņu ražotājiem pasaulē.[4]

2002. gadā tika izveidots luksusa sadzīves tehnikas zīmols Hauzen. 2003. gada decembrī Samsung kļuva par pasaulē lielāko zibatmiņas ražotāju. Laikā no 2000. līdz 2003. gadam, kad 16 no 30 lielākajiem Dienvidkorejas uzņēmumiem pārtrauca darbību nepieredzētās krīzes rezultātā, Samsung Electronics palielināja ieņēmumus par pieciem procentiem. 2000. gados atmiņas mikroshēmas veidoja 38 procentus no uzņēmuma pārdošanas apjoma, informācijas un telekomunikāciju iekārtas nodrošināja 22 procentus, digitālie mediji ieņēma 27 procentus, un sadzīves tehnika veidoja 8 procentus no pārdošanas apjoma.[4]

Viedtālruņu un televizoru biznesa izaugsmes periods (kopš 2004. gada)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gadā kopīgi ar Japānas uzņēmumu Sony tika dibināts kopuzņēmums S-LCD šķidro kristālu displeju paneļu ražošanai. 2004. gadā uzņēmuma tīrā peļņa sasniedza 10 miljardus dolāru. 2005. gadā Samsung Electronics pirmo reizi pārspēja Japānas sāncensi Sony, kļūstot par pasaulē divdesmito lielāko un populārāko patērētāju zīmolu. 2005. gadā tika noslēgts līgums par atmiņas mikroshēmu piegādi uzņēmumam Apple. 2006. gadā uzņēmums pirmo reizi sasniedza pirmo vietu televizoru tirgū pasaulē. 2007. gadā Samsung izstrādāja pasaulē pirmo 30 nm 64 GB NAND zibatmiņu. 2007. gadā Samsung Electronics kļuva par pasaulē otro lielāko mobilo telefonu ražotāju, pirmo reizi pārspējot Motorola. 2008. gada jūnijā tika izlaists pirmais Samsung Omnia sērijas viedtālrunis; tas darbojās ar Windows Mobile operētājsistēmu. 2009. gadā Samsung Electronics sasniedza kopējos ieņēmumus 117,4 miljardu USD apmērā, pārspējot Hewlett-Packard, kļūstot par pasaulē lielāko tehnoloģiju uzņēmumu pēc pārdošanas apjoma. 2008. gada aprīlī tika izlaists pirmais Samsung Galaxy sērijas viedtālrunis; tas darbojās ar Android operētājsistēmu.

ASV un ES institūcijas 2009. un 2010. gadā sodīja Samsung Electronics, kā arī astoņus citus atmiņas mikroshēmu ražotājus par dalību cenu noteikšanas shēmās, kas notika laikā no 1999. līdz 2002. gadam. Samsung tika uzlikts sods 300 miljoni dolāru, Hynix — 185 miljoni USD, Infineon — 160 miljoni USD. 2010. gada decembrī ES piešķīra imunitāti Samsung Electronics par informācijas sniegšanu izmeklēšanas laikā (uzņēmuma veiktajā izmeklēšanā atklājās, ka bija iesaistīti arī LG Display, AU Optronics, Chimei InnoLux, Chunghwa Picture Tubes un HannStar Display).

2011. gada aprīlī Samsung Electronics par aptuveni 1,4 miljardiem dolāru pārdeva savu cieto disku biznesu uzņēmumam Seagate Technology. 2011. gada decembrī Samsung Electronics izpirka Sony piederošās kopuzņēmuma S-LCD kapitāldaļas. 2010. gada jūnijā tika izlaists Samsung Galaxy S sērijas pirmais viedtālrunis. 2011. gadā tika izlaisti pasaules hiti Samsung Galaxy S2, Galaxy Nexus (sadarbībā ar Google) un Galaxy Note. 2013. gada otrajā pusē tika izlaists Samsung pirmais viedpulkstenis Samsung Galaxy Gear. 2013. gada jūlijā ar atmiņas mikroshēmas ražotāju SK Hynix tika noslēgts sķērslicencēšanas līgums. Tajā pašā mēnesī tika iegādāts mediju centra datoru programmatūras izstrādātājs Boxee. 2014. gada augustā Samsung Electronics paziņoja, ka iegādāsies ASV lietu interneta uzņēmumu SmartThings. 2015. gada 1. ceturksnī Samsung Electronics peļņa samazinājās par 39 % (līdz 4,35 miljardiem ASV dolāru), to ietekmēja Apple viedtālruņu iPhone 6 un iPhone 6 Plus lielāka konkurence, kā arī daudzie Android konkurenti.

2016. gada 16. jūnijā Samsung Electronics paziņoja, ka iegādāsies mākoņdatošanas uzņēmumu Joyent, tādējādi ļaujot paplašināt mākoņpakalpojumus Samsung viedtālruņiem un ar internetu savienotām ierīcēm. 2016. gada 14. novembrī tika paziņots par vienošanos iegādāties ASV automašīnu iekārtu risinājumu uzņēmumu Harman International Industries, par tā akcijām samaksājot aptuveni 8 miljardus ASV dolāru;[5] darījums tika pabeigts 2017. gada 10. martā. 2017. gada 2. maijā Samsung saņēma Korejas Zemes, infrastruktūras un transporta ministrijas atļauju sākt pašbraucošu automašīnas tehnoloģijas izmēģināšanu.

2021. gada novembrī Samsung paziņoja par 17 miljardu investīcijām, lai līdz 2024. gadam ASV Teksasā izveidotu mikroshēmu rūpnīcu Arizonā. Šis plāns daļēji ir saistīts ar to, ka ASV ir piešķīrusi miljardus dolāru vietējās mikroshēmu ražošanas paplašināšanai valsts teritorijā.

Vēsturiskie logotipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Logotips no 1969. līdz 1979. gadam 
Logotips no 1980. līdz 1992. gadam 
Logotips no 1993. līdz 2013. gadam 
Logotips kopš 2013. gada 

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]