Takocubo kardiomiopātija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Takocubo kardiomiopātija ir unikāls neišēmisks sindroms, kurai raksturīgs pēkšņs sirds muskulatūras daļas vājums. Tā kā šis vājums var rasties pēc emocionāliem pārdzīvojumiem, piemēram, tuvinieka nāves, izšķiršanās vai ilgstoša stresa, tad šo saslimšanu mēdz saukt arī par salauztās sirds sindromu.[1] Takocubo kardiomiopātija saukta arī par apikālo balona sindromu, stresa inducēto kardiomiopātiju vai reversiblo kreisā kambara anerģiju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sindroms pirmo reizi aprakstīts Japānā, un tā nosaukums cēlies no zivju groza ar apaļu dibenu un šauru kaklu, ko lietoja astoņkāju zvejā (japāņu: tako — ‘astoņkājis’, tsubo — ‘grozs’).

Simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kardiomiopātijai ir raksturīgas tipiskas koronārās sūdzības — elpas trūkums un sāpes krūtīs. Elektrokardiogrammā redzami ST segmenta pacēlumi, T viļņa inversija, vai QT intervāla pagarināšanās. Paaugstināti arī miokarda bojājuma marķieri asinīs. Lielākajai daļai pacientu ir paaugstināta arī noradrenalīna koncentrācija. Nereti sindroms tiek sajaukts ar akūtu miokarda infarktu. Diagnoze tiek uzstādīta, balstoties uz patoloģiskajām sirds sienas kustībām, t. i., kreisā kambara pamats saraujas normāli, bet pārējā kreisā kambara daļa ir nekustīga vai mazkustīga. Arī koronārā angiogrāfija parasti neapstiprina obstruktīvus vainagartēriju bojājumus.[2]

Prognoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskaitot to, ka sākumā ir strauja stāvokļa pasliktināšanās, kopējā prognoze ir laba, mirstība un recidīvi ir zemi. Pacientiem stāvoklis uzlabojas pāris dienu laikā un normalizējas dažu mēnešu laikā.[2][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Mayo Clinic Research Reveals 'Broken Heart Syndrome' Recurs In 1 Of 10 Patients".
  2. 2,0 2,1 Klīniskā medicīna. 1. grāmata. Profesora Aivara Lejnieka redakcijā. Medicīnas apgāds, 2010, 942 lpp. ISBN 978-9984-813-27-1
  3. Eshtehardi P, Koestner SC, Adorjan P, Windecker S, Meier B, Hess OM, Wahl A, Cook S (July 2009). "Transient apical ballooning syndrome--clinical characteristics, ballooning pattern, and long-term follow-up in a Swiss population"