Tapa (stacija)

Vikipēdijas lapa
Tapa
— Stacija —
Tapa
Vilcieni Tapas stacijā
Tapa (Igaunija)
Tapa
Tapa
Pamatinformācija
Atklāta 1870. gadā
Stacijas tips pasažieru
Platformu skaits 2
Sliežu ceļi 11
Koordinātas 59°15′56″N 25°57′41″E / 59.26556°N 25.96139°E / 59.26556; 25.96139Koordinātas: 59°15′56″N 25°57′41″E / 59.26556°N 25.96139°E / 59.26556; 25.96139
Igaunijas dzelzceļu tīkls

Tapa (igauņu: Tapa) ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Rietumviru apriņķa Tapas pilsētā un tajā saslēdzas trīs dzelzceļa iecirkņi: Ilemiste-Tapa, Tapa-Narva (valsts robeža) un Tapa-Tartu. Tapas stacija atrodas 77,6 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas, 132 km attālumā no Narvas un 112,5 km attālumā no Tartu.

Tapas stacija apkalpo vietējo un starptautisko pasažieru vilcienu satiksmi, kā arī veic dzelzceļa kravu operācijas. Tapas stacijā pietur visi Rakveres, Narvas, Tartu (Koidulas un Valgas) un Tallinas virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni, kā arī starptautiskie tālsatiksmes vilcieni Tallina-Maskava un Tallina-Sanktpēterburga.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas pirmā dzelzceļa Baltijas Osta—Rēvele—Tosno būvniecība norisinājās no 1869. līdz 1870. gadam. Tā izveide tika pamatota ar nepieciešamību savienot Baltijas jūras neaizsalstošās ostas ar Krievijas impērijas galvaspilsētu un citiem Krievijas reģioniem. Dzelzceļa Baltijas Osta—Rēvele—Tosno būve tika sadalīta 5 iecirkņos. Tapa tika veidota kā 103 verstu garā 2. iecirkņa ŠarlotenhofaJēve (vācu: Scharlottenhof—Jewe) IV kategorijas starpstacija.[2]

1876. gadā no Tapas uz Tartu tika izbūvēts 105 verstu garš dzelzceļa atzars, kā rezultātā Tapa ieguva nozīmīgas dzelzceļa mezgla stacijas statusu. Stacijai tika piešķirta II kategorija un atbilstoši staciju kategoriju standartam tajā tika veikti atbilstoši paplašināšanas darbi. Ritošā sastāva apkalpošanai tika izbūvētas dzelzceļa remonta darbnīcas un tvaika lokomotīvju depo, bet pati stacijas ēka tika pārbūvēta, lai tajā varētu izvietot restorānu un atsevišķas telpas I un II klases pasažieriem. Vienlaikus tika izbūvēta arī otra pasažieru platforma.[3]

Stacijas ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1870. gadā Tapā uzbūvēja pirmo stacijas ēku. Pēc tipveida projekta celtā stacijas ēka bija neliela divstāvu koka celtne un tajā tika nodrošināts minimāls pasažieru dzelzceļa satiksmes pakalpojumu klāsts.

Jau 1876. gadā stacijas ēka tika paplašināta, bet 1914. gadā blakus koka stacijai tika uzsākta mūra ēkas celtniecība. Lai nepārtrauktu Tapas stacijas darbību, jaunās ēkas celtniecība tika veikta pa kārtām - vienlaikus funkcionēja vecā koka ēka, bet tās rietumu galā tika būvēts jaunais būvapjoms.

Sakarā ar I. pasaules kara sākšanos izdevās pabeigt tikai stacijas pirmo kārtu. 1920. gadā Tapas stacijā tika ievilkta elektrība, bet jaunās stacijas ēkas celtniecība pilnībā tika pabeigta 1928. gadā.[3]

Tapas stacijas ēka ir masīva viena stāva kaļķakmens un sarkano ķieģeļu celtne. Ja neskaita divstāvu mūra piebūvi, Tapas stacijas fasādes veido svinīgi simetrisku būvapjomu, tās kompozīcijas centrā izvietots rizalīts ar stiklotu arkveida frontonu, kas akcentē arkveida logu rindu visā fasādes garumā. Ēkas robustumu un nopietnību pasvītro dekoratīvā apmetuma pielietojums, veidojot stūra un cokola rustojumu, kā arī masīvas mūra dzegas un pilastrus.

Pasažieru vilcienu satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasažieru vilcienu maršruti Tapas stacijā[4][5]
Pārvadātājs Maršruts Situācija
Edelaraudtee Tallina—Rakvere--Narva Spēkā
Edelaraudtee Tallina--Tartu (ekspresis) Spēkā
Edelaraudtee Tallina--Tartu--Valga Spēkā
Edelaraudtee Tallina--Tartu--Koidula Spēkā
GoRail Tartu—Maskava Spēkā
GoRail Tallina—Sankpēterburga Spēkā

Foto galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tapas stacija senajos attēlos


Uz Tallinu
Uz Narvu
Lehtse
Tapa
Kadrina
Uz Tartu
Tamsalu