Aegvīdu (stacija)

Aegvīdu
— Stacija —
	Aegvīdu stacijas kopskats
	Aegvīdu
Pamatinformācija
Atklāta	1870. gadā
Vēsturiskie ; nosaukumi	Charlottenhof ; Шарлоттенгофь
Stacijas tips	pasažieru
Platformu skaits	2
Sliežu ceļi	4
Adrese	Raudtee 1, Aegviidu alev ; Aegviidu vald, Harjumaa 74501
Koordinātas	59°17′07″N 25°36′46″E / 59.28528°N 25.61278°EKoordinātas: 59°17′07″N 25°36′46″E / 59.28528°N 25.61278°E

Aegvīdu (igauņu: Aegviidu) ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Aegvīdu ciemā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa un tā atrodas 20,8 km attālumā no Tapas, 56,8 km attālumā no Tallinas un 152,8 km attālumā no Narvas. Aegvīdu stacija apkalpo vietējo un piepilsētas pasažieru vilcienu satiksmi, kā arī veic dzelzceļa kravu operācijas.

Aegvīdu pietur Tapas (Tartu, Valgas, Koidulas, Rakveres, Narvas) un Tallinas virzienā kursējošie pasažieru dīzeļvilcieni, kā arī tā ir piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina galapunkts.^[1]^[2]

No 2011. līdz 2012. gadam projekta „Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele“ ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Aegvīdu stacijā tika izbūvētas divas jaunas pasažieru starpceļu platformas ar augstuma atzīmi 550 mm. Platformu garums - 150 m.^[3]^[4]

Vēsture

1870. gadā līdz ar pirmā Igaunijas dzelzceļa Baltijas Osta—Rēvele—Tosno izbūvi Aegvidu tika atklāta III kategorijas dzelzceļa stacija Šarlotenhofa (vācu: Charlottenhof, krievu: Шарлоттенгофь). Sākotnēji Šarlotenhofa tika plānota kā mezgla stacija, tāpēc stacijā tika izbūvēts neliela akmens mūra depo ēka, akmens mūra ūdenstornis, divas personāla ēkas, ledus pagrabs un kravu noliktava. Tomēr vēlāk par mezgla staciju kļuva Tapa. Līdz ar stacijas izbūvi un regulāru kravas un pasažieru satiksmes uzsākšanu sāka attīstīties arī vietējais ciems (pašlaik Aegvidu pastāvīgi dzīvo ap 900 cilvēku).

Stacijas vecais nosaukums aizgūts no netālās Šarlotenhofas muižas nosaukuma. Vēlāk, Igaunijas republikas laikā stacija ieguva pašreizējo nosaukumu.

Stacijas ēka

Aegvīdu stacija celta pēc tipveida dzelzceļa projekta. Tā ir vairāku apjomu koka celtne (1 līdz 2 stāvi) ar lēzenu divslīpju jumtu. Arhitektoniskās kompozīcijas centrālo, divstāvu apjomu noslēdz neliels, bet izteiksmīgs koka frontons. Ēkā izbūvētas plašas logailas, stiklotas pildiņu durvis, bet fasādēs, atbilstoši laikmetam, izmantots plašs koka aplikatīvo dekoru klāsts - dzegas, karnīzes, sandriki, spāru galu dekoratīvie griezumi, jumta savilces, stūra pilastri, konsoles.

Identiska stacijas ēka tika uzbūvēta arī dzelzceļa Baltijas Osta—Rēvele—Gatčina rietumu galapunktā Paldiskos.

1997. gadā Aegvidu stacijas ēka un 10 citas Aegvidu stacijas kompleksa celtnes iekļautas valsts kultūras pieminekļu sarakstā.^[5] 2012. gadā stacijas ēkā turpinājās restaurācijas darbi. Turpmāk stacijas ēku plānots izmantot kā muzeju un izstāžu zāli. Plānots atjaunot arī stacijas veco bufeti.^[6]

Elektrifikācija

1970. gadu sākumā tika uzsākts darbs pie Tallinas-Kehras dzelzceļa iecirkņa elektrifikācijas, kas noslēdzās 1973. gadā. Regulāra elektrovilcienu kustība šajā iecirknī sākās 1974. gada 30. janvārī. Lai uzlabotu pasažieru vilcienu satiksmi ar populāro piepilsētas atpūtas zonu Aegvidu ciemā, tika nolemts Kehras līniju pagarināt un 1977. gadā tika uzsākts 17 km garā dzelzceļa posma no Kehras līdz Aegvīdu elektrifikācija. Svinīgu runu un orķestra pavadīts 1978. gada 3. augustā plkst. 15.00 no Tallinas centrālās stacijas uz Aegvīdu devās pirmais elektrovilciens.

Pasažieru satiksmes attīstības plānos bija iecerēts dzelzceļu elektrificēt līdz pat Tapai. Tika veikti pat atsevišķi priekšdarbi, kā piemēram, Nelijervē, Jenedā un Lehtsē tika izbūvētas augstās pasažieru platformas, kādas tika izmantotas visās Tallinas piepilsētas stacijās, kurās kursēja elektrovilcieni. Tomēr līdz ar Padomju Savienības ekonomisko kolapsu no plāniem nācās atteikties.

Vienlaikus ar dzelzceļa elektrifikāciju tika palielināta arī kopējā dzelzceļa iecirkņa Ilemiste-Tapa caurlaidība. 1980. gadu otrajā pusē šajā iecirknī tika izbūvēts otrais sliežu ceļš.

Ilemiste - Lagedi (Posms nodots ekspluatācijā 1986. gada 13. javārī) Lagedi - Rāziku (Posms nodots ekspluatācijā 1986. gada 1. maijā) Rāziku - Kehra (Posms nodots ekspluatācijā 1987. gada 21. jūlijā) Kehra - Aegvīdu (Posms nodots ekspluatācijā 1987. gada 2. novembrī)

Pasažieru vilcienu satiksme

Pasažieru vilcienu maršruti Aegvīdu stacijā^[7]^[8]
Pārvadātājs	Maršruts	Situācija
Edelaraudtee	Tallina—Rakvere—Narva	Spēkā
Edelaraudtee	Tallina—Tartu—Valga	Spēkā
Edelaraudtee	Tallina—Tartu—Koidula	Spēkā
Elektriraudtee	Tallina—Aegvīdu—Tallina	Spēkā