Tauriņzivju dzimta
| Tauriņzivju dzimta Chaetodontidae (Rafinesque, 1810) | |
|---|---|
 Chaetodon falcula. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Klase | Starspurzivis (Actinopterygii) |
| Virskārta | Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii) |
| Kārta | Tauriņzivjveidīgās (Chaetodontiformes) |
| Dzimta | Tauriņzivju dzimta (Chaetodontidae) |
 Tauriņzivju dzimta Vikikrātuvē | |
Tauriņzivju dzimta (Chaetodontidae) ir tauriņzivjveidīgo kārtas (Chaetodontiformes) dzimta, kas iekļauj 12 ģintis un aptuveni 130 sugas. Dzīvo seklās dienvidu jūrās.
Lielākā daļa tauriņzivju ir košās krāsās. Plakanais un augstais ķermenis atgādina tauriņu, kas sēž ar izplestiem spārniem, un zivs pārvietojas ar zigzagveida kustībām starp krāsainajiem koraļļu rifiem kā tauriņi, kas lido no zieda uz ziedu.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Paarastais garums no 12 līdz 22 cm, lielākās zivis sasniedz 30 cm. Katrai sugai un, iespējams, arī katrai zivij ir savs neatkārtojams raksts. Ķermenis visbiežāk dažādās melnu, baltu, zilu, sarkanu, oranžu un dzeltenu krāsās, nokrāsās un toņos, ko rotā daudzkrāsainas svītras un plankumi. Dažas sugas ir blāvā krāsā, daudzām ir tumšs plankums pie astes pamatnes.
Mutes forma atkarīga no sugas. Dažām tauriņzivīm ir izstiepta mute — pincetes formā, ar kuru no klinšu spraugām izņemt barību. Citām mute ir īsāka, līdzīga putna knābim; šīs sugas pārsvarā ēd koraļļpolipus.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzīvo koraļļu rifos gar Atlantijas okeāna, Karību jūras, dažu Klusā okeāna arhipelāgu, Austrālijas, Āzijas dienvidaustrumu , Indijas okeāna un Sarkanās jūras tropisko reģionu krastiem. Vistālāk uz ziemeļiem sastopamas Japānas un Floridas dienvidos.
Vide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saules staru sasildītās un apgaismotās seklās jūras ap ekvatoru ir piemērota vide koraļļiem, kas nodrošina tauriņzivis ar barību un patvērumu.
Koraļļu rifs ir slēgta pasaule, ko veido dažādu aļģu, koraļļu un dažādu jūras dzīvnieku spilgto krāsu pārbagātība. Koraļļu rifiem raksturīgas ļoti daudzveidīgas dzīvības formas. Saziedējošo koraļļu aizsegā dzīvo dzēlējzarndobumaiņi, sūkļi, gliemji, vēžveidīgie, tārpi, jūraszvaigznes un citi adatādaiņi, jūras čūskas, jūras bruņurupuči. Ūdeņi šajās teritorijās ir bagāti ar planktonu, kas ir pamatbarība dažādām zivīm.
Dzīvesveids un vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Peld pāros vai mazos baros, aktīvas parasti dienā. Katrs bars sargā savu teritoriju. Tēviņi cenšas izvairīties no sadursmēm un atbaida ienaidniekus, demonstrējot savas spilgtās "biedējošās" krāsas.
Katrs tauriņzivju pāris vispirms no gružiem attīra plakanu klints fragmentu, kur seko nārsts. Iznērstos ikrus uzmana abi partneri, līdz no tiem izšķiļas mazuļi. Lielākā daļa zivju mazuļu izšķiļas pēc četrām līdz astoņām dienām un nogrimst jūras dibenā. Vecāki seko saviem mazuļiem un uzmana viņus, līdz tie sāk patstāvīgi baroties. Jaunajām tauriņzivtiņām ir izstiepts ķermenis un tās pilnīgi nemaz neatgādina pieaugušos indivīdus.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākoties koraļļu polipi, arī kailžaungliemeži un citi bezmugurkaulnieki.
Dažām sugām ir īsi, bet spēcīgi žokļi, kas atgādina knābi, un stipri, plakani zobi, ar kuriem zivis sasmalcina koraļļu kaļķa vai kaula apvalku. Citām sugām žokļi ir vāji un pagarināti, kas atgādina pinceti. Šīs zivis barojas ar dzīvniekiem, kas paslēpušies klinšu spraugās, vai arī izvelk no to apvalkiem.
Aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krāsainās tauriņzivis ir populāras akvāriju zivtiņas, un dažas populācijas apdraud pārmērīga nozveja akvārijiem, kā arī koraļļu rifu iznīcināšana.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Жизнь животных в 6-ти томах. Рыбы. М.: Просвещение. 1983.