Florida

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis ir raksts par ASV štatu, par amerikāņu pilsētplānotāju skatīt rakstu Ričards Florida
Florida
Florida

Flag of Florida.svg

Seal of Florida.svg
Karogs Zīmogs
Map of USA FL.svg
Vispārēja informācija
Oficiālā valoda: angļu valoda
Administratīvais centrs: Talahasī
Lielākā pilsēta: Maiami
Kad iestājās ASV: 1845. gada 3. marts
Laika josla: pussalā - UTC-5
ziemeļrietumos - UTC-6
Saīsinājumi: Fla. FL US-FL
Mājaslapa: www.myflorida.gov
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits (2010): 18 801 310 (4. vieta ASV)
Iedzīvotāju blīvums: 117,3/km² (8. vieta ASV)
Vidējie ieņēmumi uz saimniecību: 40 171 $ (36. vieta ASV)
Rasu sastāvs: baltie - 81,47%
melnie - 16,31%
Reliģijas: protestanti - 54%
katoļi - 26%
nereliģiozi - 14%
Ģeogrāfija
Platība: 170 304 km² (22. vieta ASV)
Garums: 800 km
Platums: 260 km
Ūdens platība: 17,9 %
Augstākais punkts: Britona kalns, 105 m
Vidējais augstums: 30 m
Zemākais punkts: 0 m

Florida - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā. Floridas galvaspilsēta ir Talahasī, 2007. gada martā štata gubernators ir Čārlijs Krists.

Lielākā daļa štata atrodas uz Floridas pussalas. Florida ziemeļos robežojas ar Alabamas un Džordžijas štatiem, taču no pārējām pusēm štatu ieskauj ūdens - austrumos Atlantijas okeāns, dienvidos - Floridas šaurums un rietumos - Meksikas līcis. Spāņu valodā vārds Florida nozīmē ziediem klāts, puķains.

Pussalu atklāja Huans Ponss de Leons (Juan Ponce de León) 1513. gada 27. martā, kas tajā laikā bija Lieldienu Svētdiena. Tajā laikā Florida tika nosaukta par Pascua Florida - "ziediem bagātās Lieldienas".

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Floridas karte

Floridas štats ir izvietots uz garas, šauras pussalas - Floridas pussalas, kas nodala Meksikas līci no Atlantijas okeāna. Štats ziemeļos robežojas ar Džordžijas štatu un rietumos ar Alabamas štatu. Florida atrodas netālu no Karību salām - vistuvāk atrodas Bahamu salas un Kuba.

Augstākais punkts Floridā ir 105 metru augstais Britona kalns.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Floridā pārsvarā ir subtropu klimats, pašos Floridas dienvidos ir īsts tropu klimats. Floridā saule spīd 300 dienas gadā. Pārsvarā tikai divi gadalaiki - karstā sezona un lielā karstuma sezona. Floridas klimatu ietekmē arī Golfa straume. Floridā katru gadu plosās viesuļvētras, kas rada milzu postījumus. Siltā klimata dēļ sniegs šeit ir ļoti reti.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskie izrakumi Floridā liecina par to, ka šī vieta ir bijusi apdzīvota jau vairākus tūkstošus gadu pirms šeit apmetās eiropieši. No daudzajām iezemiešu ciltīm, lielākās ir bijušas kalusi, tekesti, timukuāni un tokobago.

Spāņu jūrasbraucējs Huans Ponss de Leons atklāja šo zemi Lieldienu svētdienā, 1513. gada 27. martā. Spāņi to nosauca par Pascua Florida. Vēlāk Florida tika nosaukta par La Florida. Simt gadu laikā pēc atklāšanas laikā šo zemi sāka apdzīvot gan spāņi, gan franči. Spānis Tristans de Luna (Don Tristan de Luna) 1559. gadā sāka veidot Pensakolu, kas bija pirmā Eiropiešu kolonija pašreizējā ASV teritorijā, taču viņa kolonijas būvēšanu partrauca viesuļvētra. Sešus gadus vēlāk, 1565. gadā, Pedro Menendezs Aviless (Pedro Menéndez de Avilés) nodibināja Sentaugustīnu (Saint Augustine), kas bija pirmā pastāvīgā eiropiešu kolonija Floridā. Šīs divas pilsētas kļuva par angļu un spāņu koloniju galvaspilsētām attiecīgi Floridas austrumus un rietumos.

Florida no kosmosa

Floridas brīvā teritorija samazinājās, nodibinoties angļu kolonijām Floridas ziemeļos un franču kolonijām Floridas rietumos. Tā Floridā valdīja 3 lielvaras - Spānija, Lielbritānija un Amerika. Vēlāk kontroli pār Floridu ieguva viena no tām - Amerika. Spānija piekāpās amerikāņiem pati pēdējā ar Adamsa-Onīsa līgumu, kas tika abpusēji parakstīts 1819. gadā. Saskaņā ar šo vienošanos Spānija atdeva Floridu Amerikai, bet Amerika atteicās no Teksasas. 1845. gada 3. martā Florida kļuva par Amerikas Savienoto Valstu 27. štatu. 1861. gada 10. janvārī Florida izstājās no Savienotajām Valstīm un lika pamatus Amerikas Konfederācijai. 1861. gada 10. februārī, Florida pievienojās Amerikas Konfederācijai. Pēc Konfederācijas krišanas 1865. gadā Florida 1868. gada 25. jūnijā atkal pievienojās Savienotajām Valstīm. Līdz 20. gadsimta vidum Florida bija vismazāk apdzīvotākais ASV Dienvidu štats, taču mūsdienās tas ir ceturtais lielākais Dienvidu štats pēc iedzīvotāju skaita.

Attēlā redzami pieci no to valstu karogiem, kas ir valdījušas Floridā gadsimtu gaitā.

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Amerikas pilsoņu kara apmēram puse no Floridas iedzīvotājiem bija melnādainie. 20. gadsimtā liela daļa afroamerikāņu emigrēja uz ziemeļu štatiem, savukārt liels skaits balto amerikāņu pārcēlās uz dzīvi Floridā. 2005. gadā afroamerikāņi bija 16,3% no Floridas iedzīvotājiem. Mūsdienās šis īpatsvars atkal pieaug sakarā ar imigrāciju no Kubas, Dominikānas un Haiti. 2005. gadā 18,6% Floridas iedzīvotāju dzimtā valoda bija spāņu un šis īpatsvars turpina pieaugt.

Likumdošana un pārvalde[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Floridas pastmarka, 1845. gads

Floridas štata pārvaldes funkcijas, pamatstruktūra, pienākumi ir definēti Floridas konstitūcijā, kurā ir noteikta štata likumdošana, kā arī noteiktas cilvēktiesības. Floridas leģislatūra ir augstākais Floridas štata lēmējorgāns, kas sastāv no Senāta un Palātas. Senāts sastāv no 40 locekļiem, bet Palāta sastāv no 120.

Floridas štatu vienmēr ir pārvaldījuši demokrāti, taču pēdējos gados līdz ar straujo populācijas palielināšanos, palielinājās arī republikāņu īpatsvars, sadalot štatu starp divām partijām - republikāņiem un demokrātiem.

Nodokļu sistēma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Florida ir viens no deviņiem ASV štatiem, kas neiekasē ienākuma nodokli. Štata pārdošanas nodokļa likme ir 7 procenti.