Taza
| Taza | |
|---|---|
 | |
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | Sibīrijas Uvāli 62°37′06″N 84°09′51″E / 62.61833°N 84.16417°E |
| Ieteka | Tazas līcis 67°33′05″N 78°33′21″E / 67.55139°N 78.55583°EKoordinātas: 67°33′05″N 78°33′21″E / 67.55139°N 78.55583°E |
| Baseina valstis |  Krievija |
| Garums | 1401 km |
| Iztekas augstums | 139 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Vidējā caurtece | 1046 m³/s |
| Baseina platība | 150 000 km² |
 Taza Vikikrātuvē | |
Taza (krievu: Таз, ņencu: Тасу ям) ir upe Krievijas Federācijas ziemeļos, plūst caur Jamalas Ņencu autonomo apvidu. Sākas Sibīrijas Uvālos, plūst ziemeļrietumu virzienā par Rietumsibīrijas līdzenumu.[1] Ieplūst Karas jūras Tazas līcī. Lielākās pietekas ir Hudoseļa (labā) un Časeļka (kreisā). Sniegūdeņu pieplūde. Ledus sega no oktobra līdz aprīlim. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Tazovska, Gazsaļe un Krasnoseļkupska.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Zināms, ka pomori vasarās kuģoja no Arhangeļskas uz Obas grīvlīci, kur Tazas upes krastos nodibināja tirgotāju pilsētu Mangazeju. 1619. gadā Krievijas cars Mihails Fjodorovičs Romanovs ārzemniekiem aizliedza lietot Ziemeļu jūrasceļu, un Magazeja panīka.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Taza». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 694. lpp.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Taza.
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|