Mihails Fjodorovičs Romanovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mihails Romanovs
Михаил Фёдорович/Михаи́лъ Ѳео́доровичь
Michael-I-Romanov-Wedekind - detail.jpg
Krievijas cars
1613. gada 21. februārī — 1645. gada 13. jūlijā
Priekštecis Vladislavs I
Pēctecis Aleksejs I
Dzimis 1596. gada 12. jūlijā
Maskava, Krievijas cariste
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1645. gada 13. jūlijā (49 gadu vecumā)
Maskava, Krievijas cariste
(Karogs: Krievija Krievija)
Apglabāts Ercenģeļa katedrāle, Kremlis, Maskava
Dzīvesbiedre
Bērni
  • Irina
  • Pelageja
  • Aleksejs I
  • Anna
  • Marfa
  • Joans
  • Sofija
  • Tatjana
  • Jevdokija
  • Vasilijs
Dinastija Romanovu dinastija
Tēvs Patriarhs Filarets
Māte Ksenija Šestova
Reliģija pareizticība
Paraksts Michael of Russia Signature.svg

Mihails Romanovs (krievu: Михаил Фёдорович Романов, dzimis 1596. gada 12. jūlijā, miris 1645. gada 13. jūlijā) bija pirmais Romanovu dinastijass pārstāvis Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613. līdz 1645. gadam. Viņa nepilngadības un bērnībā iegūtas invaliditātes dēļ līdz 1619. gadam reālā vara piederēja viņa mātei "dižajai valdniecei" Marfai un viņas ieceltajiem bajāriem, bet pēc tam, līdz 1633. gadam, viņa tēvam patriarham Filaretam.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Maskavā bajāra Fjodora Romanova un viņa sievas Ksenijas Šestovas ģimenē. Juku laikā kopā ar pārējiem Romanovu dzimtas pārstāvjiem krita nežēlastībā, cars Boriss Godunovs viņa tēvu Fjodoru ar varu piespieda kļūt par mūku Filaretu, bet Kseniju - par mūķeni Marfu. No izsūtījuma ģimeni atsauca Viltusdmitrijs I. Viņa tēvs Filarets 1605. gadā kļuva par Rostovas metropolītu, bet 1619. gadā par Maskavas patriarhu.

Zemstes saeima 16 gadus veco Mihailu Fjodoroviču 1613. gada 21. februārī izvēlējās par caru un 11. jūlijā Kremļa Uspenskas katedrālē viņu kronēja. Līdz 1619. gadam Mihaila vietā kā reģente valdīja viņa māte un kā padomdevēji viņas radinieki no bajāru Saltikovu dzimtas, savukārt laikā no 1619. līdz 1633. gadam - no lietuviešu gūsta atgriezies tēvs, patriarhs Filarets kura tituls bija "Lielais valdnieks" (kr. Великий Государь). Šīs divvaldības laikā visi valsts likumi tika izsludināti "cara un viņa svētības Maskavas un visas Krievzemes patriarha vārdā".

1625. gadā Mihails Fjodorovičs pasludināja sevi par "Viskrievijas patvaldnieku" (krievu: Самодержавец Всеросийский). 1626. gadā cars apprecējās ar Jevdokiju Steršņevu, ar kuru viņam bija desmit bērni, no kuriem pilngadību sasniedza trīs meitas un troņmantinieks Aleksejs.

Miris 49 gadu vecumā 1645. gada 13. jūlijā.

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cara Mihaila Fjodoroviča skulptūra monumentā "Tūkstošgadīgā Krievija" Novgorodā (1862).
  • 1617. gada 27. februārī izbeidza karu ar Zviedriju noslēdzot Stolbovas miera līgumu.
  • 1632. gadā pēc cara rīkojuma Tulā atvēra Krievijā pirmo metālapstrādes rūpnīcu.
  • 1631.-1634. gados reorganizēja armiju, ieviešot reitaru, dragūnu un zaldātu pulkus.

Pilnais tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā Krievijas cars Mihails Romanovs 1614. gadā dokumentus parakstīja arī kā "Livonijas lielkņazs", lietojot pilno titulu: "No Dieva žēlastības dižais valdnieks visas Kriezemes cars un lielkņazs Mihails Fjodorovičs, Vladimiras, Maskavas, Novgorodas patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Pleskavas kungs un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Novagorodas lejaszemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Livonijas, Udoras, Obdoras, Kondijas lielkņazs, visas Sibīrijas zemes un ziemeļu zemes pavēlnieks un Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs un daudzu citu valstu kungs un īpašnieks."

(krievu: Божиею милостию, Великий Государь Царь и Великий Князь Михаил Федорович, всея Руси Самодержец Владимирский, Московский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский, Рязанский, Полоцкий, Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Лифляндский, Удорский, Обдорский, Кондийский, и всея Сибирския земли и Северныя страны Повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских царей и Кабардинския земли, Черкасских и Горских Князей и иных многих государств Государь и Обладатель.)

"Livonijas lielkņaza" tituls bija ekvivalents Livonijas ķēniņvalsts karaļa titulam, ko cars Ivans IV bija piešķīris savam vasalim Dānijas princim Magnusam un vēlāk to atņēmis. Tas liecināja, ka Krievijas cari saglabāja pretenzijas uz Zviedru Vidzemes un poļu Inflantijas zemēm. Stolbovas miera līgumā 1614. gadā ar Zviedriju, Mihails Fjodorovičs atteicās no pretenzijām uz Livonijas zemēm un turpmāk dokumentus parakstīja jau bez Livonijas pieminēšanas.[1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imperial Coat of arms of Russia (17th century).svg Romanovu dinastijas valdnieks Lesser Coat of Arms of Russian Empire.svg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vladislavs I
Krievijas cars
1613.-1645.
Pēctecis:
Aleksejs I

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]