Ģermānija

Šis raksts ir par ģermāņu apdzīvotu teritoriju. Par citām jēdziena Ģermānija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Lielā Ģermānija (Germania Magnum) kopā ar Romas impēriju ap 98. gadu p.m.ē.

Par Ģermāniju (latīņu: Germania) romieši sauca teritoriju, ko apdzīvoja ģermāņi. Mūsdienās tā atbilst aptuveni Nīderlandes un Vācijas (dažreiz arī Čehijas un Polijas) teritorijai. Tās dabiskās robežas ziemeļos bija Baltijas jūra un Ziemeļjūra, rietumos - Reina, bet dienvidos - Alpi un Donava. Ģermānijas austrumos nebija dabiskās robežas.

Romieši vairākkārt centās iekarot Ģermāniju, līdz robeža nostiprinājās gar Reinu. Neatkarīgo Ģermāniju romieši sauca par Lielo Ģermāniju (Magna Germania), bet iekarotā Ģermānija iedalījās divās provincēs: Lejasģermānijā (Germania Inferior, galvaspilsēta - Colonia Agrippinensis/Ķelne) un Augšģermānijā (Germania Superior, galvaspilsēta - Moguntiacum/Mainca).

Skatīt arī

• Romiešu vēsturnieka Tacita darbs "Ģermānija"