Teodors Ķirsis
| ||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Teodors Ķirsis (dzimis 1942. gada 25. novembrī Jelgavā, miris 2003. gada 9. decembrī Jaunzēlandē)[1] bija latviešu uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un alpīnists. Sarakstījis divas grāmatas par alpīnismu.[2]
Dzīves laikā vadīja apmēram 50 kalnu ekspedīciju.[3]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mācījās Jaunpils vidusskolā, studēja Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI).[4][1] Studiju laikā 1968. gadā T. Ķirsis sāka nodarboties ar alpīnismu.
Kopš 1970. gada strādāja RPI Mašīnbūves iekārtu katedras laboratorijā par asistentu, vēlāk docentu, kļuva par katedras vadītāju un Industriālā biznesa sistēmu institūta direktoru. Līdztekus vadīja augstkalnu ekspedīcijas, uzkāpa visās PSRS virsotnēs, kas augstākas par 7000 metriem (Komunisma, Uzvaras, Koržeņevska, Ļeņina, Hantengri smailēs), par ko saņēma "Sniega leoparda" titulu.[3][2]
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas strādāja zviedru kompānijas NCC Industry Latvija būvniecības servisa centrā, sākotnēji par direktoru, vēlāk — viceprezidentu.
1993. gada 10. oktobrī viņš kopā ar I. Zaulu un Ilgvaru Paulu uzkāpa 8167 metrus augstajā Dhaulāgiri virsotnē, kā arī vairākās citās Himalaju virsotnēs.[5] 1995. gada 14. maijā kopā ar Imantu Zaulu kā pirmie Latvijas alpīnisti uzkāpa pasaules augstākajā virsotnē Everestā (8848 m).
Līdz 2001. gada janvārim viņš bija sasniedzis visu kontinentu augstākās virsotnes.[3] 2003. gada 9. decembrī programmas "7 virsotnes Latvijai" ietvaros, kāpjot Kuka kalnā Jaunzēlandē (3754 m vjl), viņš un pārējie trīs ekspedīcijas dalībnieki (Ilmārs Bernāns, Evija Ķirse, Aivars Prošenkovs) gāja bojā.[2][6]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, trešā šķira (1996)[4][1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 617.—618. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Gājuši bojā četri Latvijas alpīnisti, viņu vidū Teodors Ķirsis». Tvnet.lv. Skatīts: 2012. gada 10. aprīlī.[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Portrets. Katram alpīnistam kāds kalns ir pēdējais. Kādi bija viņi?». Apollo.lv. Skatīts: 2012. gada 10. aprīlī.[novecojusi saite]
- ↑ 4,0 4,1 «"Latvijas ļaudis" profils». Gramata21.lv. Skatīts: 2012. gada 10. aprīlī.[novecojusi saite]
- ↑ «Noslēpumainais Lielais Melnais». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. decembrī. Skatīts: 2012. gada 10. aprīlī.
- ↑ «'Evijai tur nevajadzēja būt...' Kādēļ pirms 20 gadiem notika Latvijas alpīnisma lielākā traģēdija». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-04.
|