Ilgvars Pauls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ilgvars Pauls (1957) ir latviešu alpīnists. Pirmais latvietis, kurš uzkāpis visu kontinentu augstākajās vietās (7 virsotņu programmā).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1957. gada 24. septembrī Jelgavā, kopš 13 gadu vecuma dzīvoja Cēsīs. Mācījās Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma automehāniķu nodaļā. Studēja celtniecību Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. 1978. un 1979. gadā piedalījās studentu ekspedīcijās Hibīnos un Rietumkaukāzā.

Strādāja par būvdarbu vadīju apvienībā "Agroķīmija", 1988. gadā uzkāpa Ļeņina smailē. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas strādāja SIA "Cēsu būvnieks". No 1993. gada piedalījās Himalaju ekspedīcijās, 1993. gada 10. oktobrī viņš kopā ar Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu uzkāpa 8167 metrus augstajā Dhaulāgiri virsotnē, kā arī Čooju (8201 m), Everestā (8848 m), Lodzē (8516 m), Šišabanmā (8012 m), Gašerbrumā (8035 m).[1]

Strādāja grāmatu izdevniecībā "AGB" par redaktoru. Sadarbībā ar Kalnu fondu vadījis ceļojumus uz Nepālu, Vidusāfriku, Islandi, Venecuēlu.[2]

Augstāko virsotņu programma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Secība, kādā I. Pauls ar Kalnu fonda atbalstu uzkāpa visu kontinentu/pasaules daļu augstākajās virsotnēs:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Noslēpumainais Lielais Melnais». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. decembrī. Skatīts: 2012. gada 10. aprīlī. Archived 2016. gada 1. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  2. Cēsu Centrālā Bibliotēka