Teodors Anševics
| ||||||||||||
Teodors Anševics (dzimis 1900. gada 16. decembrī, miris 1942. gada 23. janvārī) bija latviešu ārlietu darbinieks, žurnālists un mākslinieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Nīcā, ieguva pamatizglītību Saldus pilsētas skolā, skolas gaitas turpināja vidusskolā Rīgā. Studēja jurisprudenci Latvijas Universitātē.
No 1922. līdz 1925. gadam bija grāmatvedis Saldus pilsētas valdē un grāmatvedis tirdzniecības uzņēmumā J. A. Kukurs Rīgā. Saldus ģerboņa autors.[1] No 1925. gada decembra bija Ārlietu ministrijas darbinieks. Strādājis Londonā. 1939. gada 18. novembrī Anševics tiek iecelts par Ārlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktoru. Šajā amatā 1940. gada 18. maijā Anševics nosūtīja slepenā valdības sēdē pieņemto ārkārtas pilnvaru norakstu Latvijas sūtnim Londonā Kārlim Zariņam, pastāv versija, ka Anševics to darījis pretēji Ārlietu ministra Vilhelma Muntera norādījumiem - pats Munters pilnvaru oriģinālu Zariņam tā arī nenosūtīja[2].
pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 26. jūlijā viņu atlaida no darba Ārlietu ministrijā[3], pēc tam strādāja par grāmatvedi rūpnīcā "Aurora". 1941. gada 11. jūnijā viņu apcietināja kā "bijušo ĀM Administratīvā departamenta direktoru", pratināja un 1941. gada 13. jūnija naktī deportēja uz Krieviju. 20. jūnijā ceļā uz Juhnovas nometni Kalugas apgabalā T. Anševics mēģināja bēgt, ielecot upē. Konvoja karavīri šāva un viņu ievainoja. Ieslodzīts Mediņas cietumā Kalugas apgabalā, vēlāk pārvests uz Suzdaļas cietumu, kur miris 1942. gada 23. janvārī.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Literārā novadpētniecība Saldus novadā (11. lpp)[novecojusi saite]
- ↑ Edgars Dunsdorfs - Kārļa Ulmaņa dzīve, Stokholma: 1978, 418.lpp.
- ↑ Cīņa, Nr. 38, 1940. g. 26. jūlijā, 2. lpp
- ↑ Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Par Anševicu ĀM mājaslapā Arhivēts 2012. gada 12. jūnijā, Wayback Machine vietnē.