Kaluga

Kaluga
Kaluga;
	pilsēta
Калуга
; Karogs	; Ģerbonis
	Moto: Kosmonautikas šūpulis
	Kaluga KalugaAtrašanās vieta Krievijā
	Koordinātas: 54°33′N 36°17′E / 54.550°N 36.283°EKoordinātas: 54°33′N 36°17′E / 54.550°N 36.283°E
Valsts	Krievija
Apgabals	Kalugas apgabals
Dibināta	1371
Administrācija
• Mērs	Dmitrijs Razumovskis
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	331 842
Mājaslapa	http://www.kaluga-gov.ru/
	Kaluga Vikikrātuvē

Kaluga (krievu: Калуга) ir pilsēta rietumu Krievijā pie Okas upes, 188 km uz dienvidrietumiem no Maskavas. Tā ir Kalugas apgabala administratīvais centrs.^[2] Iedzīvotāju skaits pēc 2002. gada tautskaites datiem ir 334 751. Pilsētā atrodas Kalugas Grabcevo lidosta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaluga ir dibināta 14. gadsimta vidū kā dienvidrietumu Maskavijas pierobežas cietoksnis. Pirmoreiz ar šo vārdu tā ir minēta 1371. gadā. viduslaikos Kaluga bija neliela apdzīvota vieta, kura piederēja dižciltīgajiem Vorotinskiem. Vorotinsku īpašumi atrodas uz dienvidrietumiem no šodienas pilsētas.

Kaluga ir savienota ar Maskavu ar dzelzceļa līniju un senu lielceļu, tagad E105, kas pazīstams ar nosaukumu Kalugas ceļš. Ceļš tika izmantots kā atkāpšanās ceļš no Napoleona Maskavas slazda 1812. gada rudenī. Bet ģenerālis Mihails Kutuzovs atsita Napoleona virzību šajā virzienā un piespieda Francijas armiju atkāpties pa veco Smoļenskas ceļu, ko pati franču armija bija izpostījusi, iebrūkot Krievijā.

1941. gadā Kalugu okupēja Vācijas armija.

Kaluga ir plašāk pazīstama sava slavenākā iemītnieka, Konstantīna Ciolkovska, raķešzinātnes pioniera, dēļ. Viņš šeit strādāja kā skolotājs. Pilsētā atrodas muzejs, kas veltīts viņa teorētiskajiem sasniegumiem un PSRS un Krievijas praktiskajiem risinājumiem kosmosa izpētē. Pilsētas ģerbonī ir moto: "Kosmonautikas šūpulis" (Kолыбель космонавтики).

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējos gados Kaluga ir kļuvusi par vienu no Krievijas autoindustrijas centriem un tajā savas rūpnīcas atvērušas ir vairākas ārvalstu autobūves kompānijas.

2007. gada maijā Volkswagen paziņoja par jaunas montāžas rūpnīcas izveidi Klaugā, kura tiks pabeigta 2009. gadā. Investīciju apjoms tiek novērtēts ar 370 miljoniem eiro. 2008. gadā tiks uzsākta Škoda Octavia ražošana, bet 2009. gadā jauno Passat, Touareg un Polo. Plāno, ka rūpnīca varētu saražot līdz 115 000 vienībām gadā.

2007. gada 15. oktobrī Volvo uzsāka jaunas smago auto ražotnes celtniecību, plānojot to pabeigt 2009. gadā. Pēc pabeigšanas gada apjomi varētu būt 10 000 Volvo un 5000 Renault smago auto.^[3]

2007. gada 12. decembrī PSA Peugeot Citroën paziņoja par lēmumu veidot savas ražotnes būvi Kalugā, plānojot to pabeigt 2010. gadā. Tajā plānots ražot vidējās klases pasažieru auto.^[4]

2007. gada 28. decembrī Mitsubishi Motors paziņoja par saviem plāniem būvēt rūpnīcu ar apjomu 50 000 auto gadā.^[5]