Teodors Ermansons
Teodors Ermansons (1896—1942) bija latviešu veterinārārsts un sabiedriskais darbinieks, Jēkabpils pilsētas galva (1935–1939).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1896. gada 20. februārī Rūjienā. Mācījās Rūjienas draudzes skolā, tad Jelgavas reālskolā, kuru absolvēja 1916. gadā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 26. februārī pieteicās Valmieras kājnieku pulkā, bija Atsevišķā 1. eskadrona veterinārais feldšeris, 1920. gadā veterinārārsts leitnants, 1922. gadā Latgales artilērijas pulka jaunākais veterinārārsts, līdztekus 1922. gadā beidza studijas Latvijas Universitātē un 1923. gadā atvaļinājās no militārā dienesta.
No 1923. gada strādāja par Jēkabpils apriņķa veterinārārstu, bija Jēkabpils 4. aizsargu pulka veterinārārsts, no 1931. gada Jēkabpils pilsētas domnieks, no 1935. gada 1. oktobra līdz 1939. gada 1. oktobrim Jēkabpils pilsētas galva, tad līdz 31. oktobrim Jēkabpils pilsētas vecākais.
Pēc Latvijas okupācijas viņu atlaida no amata un 1941. gada jūnija deportācijas laikā aizveda uz PSRS un ieslodzīja Vjatlagā, kur viņš gāja bojā 1942. gada 15. janvārī.[1]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme (1923)
- Igaunijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme (1925)
- Latvijas brīvības cīņu 10. gadu jubilejas medaļa (1928)
- Triju Zvaigžņu ordenis, 5. šķira (1933)
- Aizsargu organizācijas Nopelnu Krusts (1934)