1941. gada jūnija deportācijas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hildas Vīkas glezna "Aizvestie".

1941. gada jūnija deportācijas bija Padomju Savienības okupācijas iestāžu veikta masveidīga Baltijas valstu, Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS reģionos 1941. gada jūnijā. Deportācijas notika teritorijās, kuras PSRS bija okupējusi 1939. – 1940. gadā saskaņā ar Molotova-Rībentropa pakta slepenajiem protokoliem.

Deportāciju veikšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deportācijas tika īstenotas, pamatojoties uz VK(b)P centrālkomitejas un PSRS Tautas komisāru padomes 1941. gada 14. maija lēmumu Nr.1299-526ss; PSRS NKVD 1941. gada 14. jūnijā apstiprināto plānu un norādi, ka "izsūtīšana veikta pēc biedra Berijas 1941. gada 14/IV rīkojuma, kuru viņš devis atbilstoši valdības rīkojumam". Lēmumi attiecās uz Lietuvas PSR, Latvijas PSR, Igaunijas PSR, Moldāvijas PSR, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas rietumu apgabaliem, kas 1939. gada Polijas kampaņas laikā bija atņemti Polijai. Arestēt un izsūtīt vajadzēja aktīvos kontrrevolucionāro partiju biedrus un pretpadomju nacionālistisko, baltgvardu organizāciju dalībniekus, buržuāziskā valsts aparāta lielos ierēdņus; soda iestāžu līdzstrādniekus; Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un baltās armijas bijušos virsniekus, par kuriem bija kompromitējoši materiāli; lielos muižniekus, fabrikantus, tirgotājus un viņu ģimeņu locekļus; personas, kuras repatriējušās no Vācijas; vāciešus, kurus turēja aizdomās par sakariem ar ārvalstu izlūkdienestiem; kriminālos elementus, kuri turpināja noziedzīgu darbību.

Deportācijas sākās Moldovā naktī no 12. uz 13. jūniju. Naktī no 13. uz 14. jūniju tās notika Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, un naktī no 19. uz 20. jūniju- Rietumbaltkrievijā. Deportācijas tika veiktas saskaņā ar NKVD komisāra vietnieka Ivana Serova parakstītu "Instrukciju par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pretpadomju elementu deportāciju". Saskaņā ar to izsūtītajiem atļauts līdzi ņemt mājsaimniecībai nepieciešamos priekšmetus (drēbes, pārtiku, virtuves piederumus u.c.), bet ne vairāk par 100 kg. Pārējais īpašums tika konfiscēts. Deportējamās ģimenes tika nosūtītas uz dzezceļa stacijām, kur ģimenes galvas (vīrieši) tika šķirti no ģimenēm un nosūtīti uz nometnēm.[1] Izsūtīšanas pasākumus veica NKGB un NKVD orgāni, piedaloties partijas aktīvam un vietējo deputātu padomju pārstāvjiem.

Deportēto skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deportēto skaits dažādos avotos atšķiras, bet tas varētu būt ap 100 000 cilvēku.

  • PSRS NKVD GULAG priekšnieka valsts drošības vecākā majora Nasedkina 1941. gada 19. jūnija slepenajā ziņojumā rakstīts:

"1941. gada maijā un jūnijā uz šādām republikām, novadiem un apgabaliem kā trimdā nometinātie no Ukrainas un Baltkrievijas rietumu apgabaliem un no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Moldāvijas PSR ir pārvietoti represēto un nelegāļu ģimenes locekļi aptuveni šādā daudzumā: no Ukrainas PSR uz Krasnojarskas novadu - 3000 cilvēki, Novosibirskas apgabalu - 3000 cilvēki, Omskas - 3000, Kazahijas PSR - 3000 cilvēki (kopā no Ukrainas - 12 000 cilvēki).

No Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Moldāvijas PSR uz Krasnojarskas novadu - 7000 cilvēki, Altaja - 9802, Novosibirskas - 13 700, Omskas - 6000 cilvēki, Kirovas 4000 cilvēki, Komi APSR - 3600 cilvēki, Kazahijas PSR - 11 794 cilvēki, t.sk. 794 prostitūtas (kopā no Baltijas un Moldovas - 55 900 cilvēki).

No Baltkrievijas PSR 19.jūnijā tiek nosūtīti: uz Krasnojarskas novadu - 6000 cilvēki, Altaja novadu - 9000 cilvēki, Novosibirskas apgabalu - 5000 cilvēki, Omskas - 3000 cilvēki, Komi APSR - 1500 cilvēki, Kazahijas PSR - 2500 cilvēki (kopā no Baltkrievijas - 27 000 cilvēki)."

Tātad kopā apmēram 94 900 cilvēki.[2]

  • PSRS VDK 1988. gada slepenajā dokumentā "Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados notikušo dažu pilsoņu kategoriju izsūtīšanu no PSRS rietumu rajoniem" minēts 1941. gadā izsūtīto skaits: no Latvijas — 15 171, no Lietuvas — 15 851, no Igaunijas — 9156, no Ukrainas — 41 645, no Baltkrievijas — 31 754, no Moldovas — 29 839. Tātad kopā apmēram 143 350 cilvēki.[3]
  • Pēc Krievijas biedrības "Memorial" datiem izsūtīto kopējais skaits 1941. gada maijā un jūnijā bija vairāk nekā 100 000 cilvēku. Aptuvenais izsūtīto skaits: no Igaunijas — 10 000, no Lietuvas — 17 500, no Latvijas — 16 900, no Moldovas — 30 000, no Ukrainas — 11 000, no Baltkrievijas — 20 000.[4]

Deportācijas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Latvijas izsūtīja vairāk nekā 15 000 cilvēku. 78% pieaugušo vīriešu tika šķirti no ģimenēm un ieslodzīti nometnēs. 341 Latvijas iedzīvotājam tika izpildīts nāves sods. Ieslodzījuma vietās nomira 2815 cilvēki.[5]

Deportētās sievietes, bērnus un gados vecos cilvēkus izsūtīja mūža nometinājumā uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahstānas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās. Nometinājuma vietās nomira vairāk nekā 1900 izsūtīto Latvijas pilsoņu.[6]

Kopā no 1941. gadā izsūtītajiem gāja bojā 4884 cilvēki, kas sastāda 34% no visiem deportētajiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]