Teratoloģija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Teratoloģija (no grieķu: τέρατος, teratos — 'brīnums, kroplība' un λογία, logia — 'mācība') ir mācība par cilvēku un dzīvnieku ķermeņu attīstības anomālijām, to etioloģiju, patoģenēzi un sastopamības biežumu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vissenākās teratoloģijas liecības ir Austrālijas aborigēnu zīmējumi uz smilšakmens alu sienām, kas ataino kopā saaugušus dvīņus. 5000. gadā p. m. ē. Senajā Ēģiptē aprakstītas hondrodisplāzijas. Tad seko pirms 2000. gadiem p. m. ē. pirmā attīstības anomāliju klasifikācija, kurā minētas 62 iedzimtās kaites. 16. gadsimta teoloģiskie uzskati un māņticība nomāca antīkās medicīnas atziņas. Kā cēloņus kroplībām minēja dievišķo un sātanisko ietekmi. Dabaszinātņu attīstība 17. gadsimtā mainīja uzskatus un uzsvēra neparastās parādības eksperimentālos aspektus, veidojās objektīvi secinājumi, teratoloģija tika demistificēta un vecie uzskati mainījās.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Māra Pilmane. Medicīniskā embrioloģija. Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte, 2006. 335. lpp. ISBN 9984788024.