Pāriet uz saturu

Termobāriskie ieroči

Vikipēdijas lapa
Krievijas tilpumdetonējošo aviācijas bumbu maketi

Termobāriskie ieroči ir ieroči, kas vispirms izveido degvielas (aerosola) mākoni un pēc tam to uzspridzina ar detonatoru palīdzību — notiek tilpumsprādziens.[1] Kā degvielas izmanto dažādus ogļūdeņražus, etilēna oksīdu, propilnitrātu, alumīnija pulveri un citas degtspējīgas vielas. Detonācijas vilnim un sprādziena vilnim tilpumsprādziena gadījumā piemīt sevišķi liela iznīcinoša iedarbība, turklāt aerosola mākonis var iekļūt telpās, tranšejās, bunkuros u.tml. un uzspridzināt tos no iekšpuses. Atšķirībā no konvencionālajām sprāgstvielām, kurās oksidētājs ir sprāgstvielas sastāvā, termobāriskie ieroči izmanto atmosfēras skābekli. Šie ieroči dod daudz lielāku eksplozijas enerģiju nekā konvencionālās sprāgstvielas. Lielas jaudas termobāriskie ieroči ir pielīdzināmi nelieliem kodolieročiem (pēc postījumu rādiusa), bet tie nerada radioaktīvo piesārņojumu.

Termobāriskos ieročus sauc arī par aerosolu ieročiem, telpiskā sprādziena bumbām vai vakuuma bumbām. Nepareizais, bet populārais termins "vakuuma bumba" radies no pieņēmuma, ka degvielas mākoņa eksplozijas laikā izdeg atmosfēras skābeklis, un rodas postošs vakuums. Pat, ja tas tā būtu, atmosfērā ir ap 20% skābekļa, un tā pazušana radītu tikai samērā nelielu retinājumu. Patiesībā skābeklis eksplozijas laikā pāriet oglekļa dioksīdā un ūdens tvaikos ar līdzīgu tilpumu, turklāt gāzes stipri sakarst, kas to tilpumu vēl palielina.

2007. gada 11. septembrī Krievijā tika izmēģināta pasaulē jaudīgākā vakuuma bumba[2]. Lai gan nav zināms tās oficiālais nosaukums, tā tiek dēvēta par "Visu bumbu tēvu" [3] , pretstatā ASV "Visu bumbu mātei" [4], kas līdz tam bija jaudīgākā neatombumba.