Terorisms un mediji
Terorisms un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas ir savstarpēji saistītas: teroristi izmanto plašsaziņas līdzekļus, lai reklamētu savus uzbrukumus un vēstījumus, un plašsaziņas līdzekļi izmanto terorisma notikumus, lai palielinātu savu reitingu. Līdz ar to šķirklis attiecas uz sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu izmantošanu vardarbīgu un nevardarbīgu ekstrēmistu radikalizēšanai un vervēšanai.
Situācija Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daži pētnieki uzskata, ka, pateicoties sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu, piemēram, YouTube, Facebook un Twitter, ērtībai, pieejamībai un plašajam tvitera pārklājumam, teroristu grupas un indivīdi arvien vairāk izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus, lai veicinātu savu mērķu sasniegšanu, vervētu biedrus un izplatītu savus vēstījumus. Dažādas valdības un aģentūras ir mēģinājušas traucēt teroristu organizācijām izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus.[1] Latvijā, piemēram, 2006. gada 24. oktobra noteikumos Nr. 870 “Kārtība, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti un citi pārstāvji akreditētājinstitūcijā” ir punkts 17.7.3, kurā ir teikts, ka “Akreditētājinstitūcija var atteikt akreditāciju, ja: sludina vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandē karu”.[2] Tāpat “2018. gada 23. maijā spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, to papildinot ar IX nodaļu “Noziegumi, kas saistīti ar terorismu”. Šie grozījumi nosaka terorisma propagandas izplatīšanas kaitīgumu un par terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu nosaka kriminālatbildību."[3]
Latvijā ir bijuši daži gadījumi, kad YouTube platforma ir izmantota teroristisku ziņojumu izplatīšanai, piemēram, “2014. gada 28.-30. augustā interneta vietnē “www.youtube.com” divi Latvijas pilsoņi un viens Latvijas Republikas nepilsonis ievietoja videoaicinājumu pievērsties terorismam”,[4] kā rezultātā tika uzsākts kriminālprocess.
Situācija pasaulē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Teroristu grupējumi aizvien biežāk izmanto plašsaziņas līdzekļus kā līdzekli savu mērķu īstenošanai un vardarbības aktu publiskošanai. Tās tos izmanto propagandas izplatīšanai, vervēšanai, līdzekļu vākšanai, kā arī baiļu un terora izplatīšanai. Izmantojot plašsaziņas līdzekļu ātrumu un plašo pārklājumu, teroristi var pastiprināt savu darbību psiholoģisko ietekmi, izplatīt savu vēstījumu pasaules auditorijai un veidot sabiedrības uztveri.
Teroristiskās organizācijas ir aktīvi izplatījušas propagandu, izmantojot gan mediju platformas, gan arī citus plašsaziņu līdzekļus. Spilgts piemērs ir Anvāra al-Avlakī (Al-Qaeda Arābijas pussalā, AQAP) vadībā iznākušais tiešsaistes žurnāls angļu valodā Inspire. Tā mērķis ir kūdīt un pamācīt lasītājus veikt teroristiskas darbības. Žurnāls ir bēdīgi slavens ar to, ka tajā līdztekus ideoloģiskam saturam, kura mērķis ir radikalizēt lasītājus, tiek sniegti arī praktiski padomi par uzbrukumu veikšanu, spridzekļu izgatavošanu. Tas norāda uz to, ka teroristu organizācijas arvien vairāk izmanto digitālos plašsaziņas līdzekļus, lai sasniegtu plašāku, globālu auditoriju.
No 2014. līdz 2016. gadam tika publicēti angļu valodā, piemēram, 15 žurnāla Dabiq numuri, kuru galvenais mērķis bija slavināt islāmu un Islāma valsti. Tāpat tika publicēti krievu valodā 5 žurnāla Istok numuri (2014—2016) un angļu valodā 13 žurnāla Rumiyah numuri (2016—2017). Protams, šādu žurnālu ir daudz vairāk un dažādās pasaules valodās, lai sasniegtu plašāko publiku no citām pasaules valstīm, aicinot pievienoties islāmam.
Islāma valsts ir prasmīgi izmantojusi Twitter vervēšanai un propagandas izplatīšanai. Tas ir ietvēris ideoloģisko vēstījumu izplatīšanu, vardarbīgu aktu pārraidīšanu un pat jaunāko informāciju reāllaikā uzbrukumu laikā. Twitter ir palīdzējis radikalizēt un vervēt cilvēkus visā pasaulē. Tomēr Twitter un citas sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas ir veikušas pasākumus, lai identificētu un likvidētu šādu saturu un kontus, kas veicina terorismu. Līdz ar to patlaban organizācija lielākoties izmanto Telegram un TikTok.
Papildu avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rafal Zgryziewicz. 2016. Daesh Recruitment — How the Group Attracts Supporters. Riga: NATO Strategic Communications Centre of Excellence. (PDF)
- Kaprāns, Mārtiņš; Kudors Andis (Red.). 2017. Starptautisko notikumu atainojums Latvijas interneta medijos. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2017. (PDF Arhivēts 2023. gada 25. maijā, Wayback Machine vietnē.)
- Valsts Drošības Dienests. 2022. “Informatīvās telpas drošība”. Grām: Publiskais pārskats 2022. 34.-41. lpp. (PDF)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Fighting Crime and Terrorism in the Age of Technology – The Brown Journal of World Affairs» (en-US). Skatīts: 2023-05-25.
- ↑ «Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 24. oktobra noteikumos Nr. 870 "Kārtība, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti un citi pārstāvji akreditētājinstitūcijā"». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2023-05-25.
- ↑ Kūlis, Māris; Mirončuka, Kitija (2021). "Cilvēks un terorisms: terorisma kritiskā pētniecība, taisnīga kara mācība un humānisms.". Latvijas Universitātes Raksti. 819. sēj. Orientālistika: 61.
- ↑ Valdis Voins. Terorisma novēršanas un apkarošanas teorētiskās un praktiskās problēmas Latvijas Republikā un Eiropas Savienībā. Disertācija. Rīgas Stradiņu Universitāte, 2015. 101. lpp.