Telegram
| Sākotnējais autors | Pāvels Durovs |
|---|---|
| Izstrādātājs | Telegram Messenger LLP |
| Sākotnējā versija | 2013. gada augustā |
| Operētājsistēma | Google Android, Apple iOS, Windows Phone, MS Windows, Linux, OS X |
| Valoda | angļu valoda, arābu valoda, spāņu valoda, vācu valoda, itāļu valoda, korejiešu valoda, nīderlandiešu valoda, portugāļu valoda |
| Veids | tūlītēja ziņojumapmaiņa |
| Licence | GPL v2 (klients), slēgts avots (serveris) |
| Repozitorijs |
|
| Tīmekļa vietne |
www |
Telegram ir brīva un atvērtā pirmkoda, vairākplatformu un mākoņskaitļošanas programmatūra, kas nodrošina tūlītēju ziņojumapmaiņu, šifrētus videozvanus un IP balss pārraidi. Programmatūra nodrošina arī datņu sūtīšanu un masu saziņu. Telegram programmatūru 2013. gadā izstrādāja brāļi Nikolajs Durovs un Pāvels Durovs.
Telegram nodrošina pilnīgi šifrētus balss un video zvanus un papildu šifrētas “slepenas” tērzēšanas sarunas. Mākoņa tērzēšanas sarunas un grupas šifrē starp lietotni un serveri, lai interneta pakalpojumu sniedzēji un citas trešās puses tīklā nevarētu piekļūt datiem. Lietotāji var sūtīt teksta un balss ziņas, veikt balss un video zvanus un koplietot neierobežotu skaitu attēlu, dokumentu (2 GB vienam failam), lietotāju atrašanās vietas, animētas uzlīmes, kontaktus un audio failus. Darbvirsmām un mobilajām platformām ir pieejamas dažādas klientu lietotnes, tostarp oficiālās lietotnes operētājsistēmām Android, iOS, Windows, macOS un Linux (lai gan reģistrācijai nepieciešama iOS vai Android ierīce un strādājošs tālruņa numurs). Ir arī divas oficiālas Telegram tīmekļa dvīņu lietotnes WebK un WebZ, kā arī daudzi neoficiāli klienti, kas izmanto Telegram protokolu. Visi Telegram oficiālie komponenti ir atvērtā koda, izņemot serveri, kas ir slēgta pirmkoda un patentēts.
- Vienkāršots skaidrojums MTProto šifrēšanas shēmai
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]2013. gada 14. augustā Telegram proɡrammatūru palaida operētājsistēmai iOS, bet 2013. gada oktobrī — operētājsistēmai Android. Aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 800 miljonus.[1] Telegram serveri tiek izplatīti visā pasaulē, lai samazinātu biežu datu slodzi, izmantojot piecus datu centrus dažādos reģionos, savukārt darbības centrs atrodas Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos.
2021. gada janvārī Telegram pārsniedza 500 miljonus ikmēneša aktīvo lietotāju. Tā bija visvairāk lejupielādētā lietotne pasaulē 2021. gada janvārī, sasniedzot 1 miljardu lejupielāžu visā pasaulē 2021. gada augusta beigās.
2024. gada 25. augustā platformas izveidotāju Durovu aizturēja Parīzes Le Buržē lidostā saistībā ar to, ka Telegram platforma tiek izmantota, lai veiktu terora aktus, narkotiku tirdzniecību, krāpšanu, naudas atmazgāšanu, zagtu preču pārdošanu un bērnu seksuālo izmantošanu.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Biggest social media platforms 2023». Statista. Skatīts: 2023-11-11.
- ↑ «Francijā aizturēts «Telegram» dibinātājs Durovs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-26.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Telegram.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||