Tiesībsargs (Latvija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Tiesībsargs (zviedru valodā - ombud) ir Latvijas valsts amatpersona, kuras pienākums ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam.

Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām. Tiesībsargu amatā apstiprina Saeima pēc ne mazāk kā piecu Saeimas deputātu ierosinājuma. Tiesībsargu apstiprina uz pieciem gadiem.

Pirmais Latvijas tiesībsargs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada 1. martā Saeimas sēdē ar 70 deputātu balsīm "par", 16 "pret" un 1 "atturas" Saeima pieņēma lēmumu “Par tiesībsarga apstiprināšanu”, apstiprinot pirmo Latvijas Republikas tiesībsargu - Romānu Apsīti. Tiesībsargs Romāns Apsītis deva svinīgo zvērestu, tādējādi ar 2007. gada 1. martu uzsāka pildīt tiesībsarga funkcijas.

Vēsture: tiesībsarga izvirzīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesībsargam darbs bija jāuzsāk 2007. gada 1. janvārī. Tiesībsarga amata kandidāta apstiprināšana līdz tam laikam nebija notikusi, un viņa pienākumus sāka pildīt bijusī VCB direktora p.i. Diāna Šmite. Pirmā kandidātu izvirzīšana tiesībsarga amatam tika noteikta līdz 2006. gada 5. decembrim, tika izvirzīti divi kandidāti - Latvijas Universitātes habilitētā politoloģijas zinātņu doktore Rasma Šilde-Kārkliņa un Latvijas Universitātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Ringolds Balodis. Saeimas 2007. gada 11. janvāra balsojumā neviens no izvirzītajiem kandidātiem neieguva Saeimas deputātu balsu vairākumu. Otrā kandidātu izvirzīšana tika noteikta līdz 2007. gada 15. februārim, tika izvirzīts viens pretendents: Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis. 2007. gada 1. martā viņš tika apstiprināts amatā.

Tiesībsarga likumā noteiktās prasības tiesībsarga amata kandidātam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Persona var tikt apstiprināta tiesībsarga amatā tikai tad, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

  • persona ir Latvijas pilsonis;
  • personai ir nevainojama reputācija;
  • persona ir sasniegusi 30 gadu vecumu;
  • personai ir augstākā izglītība;
  • personai ir zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā;
  • persona atbilstoši likuma prasībām ir tiesīga saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;
  • personai nav dubultpilsonības.

Zvērests[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc apstiprināšanas, stājoties amatā, tiesībsargs dod zvērestu Saeimas sēdē: "Es, [tiesībsarga vārds], uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem."

Tiesībsarga funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Veicināt privātpersonas tiesību un likumisko interešu aizsardzību;
  • Sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;
  • Izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;
  • Jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu;
  • Sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par tiesībsarga darbu.

Tiesībsarga uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pildot funkcijas, tiesībsargs:

  • pieņem un izskata privātpersonu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus;
  • ierosina pārbaudes lietu apstākļu noskaidrošanai;
  • pieprasa, lai iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos noskaidro nepieciešamos lietas apstākļus un par tiem informē tiesībsargu;
  • izskatot pārbaudes lietu vai pēc tās pabeigšanas sniedz iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību un labas pārvaldības principa ievērošanu;
  • šajā likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un iestādēm, kā arī ar cilvēktiesībām saistītus strīdus starp privātpersonām;
  • veicina izlīgumu starp strīda pusēm;
  • risinot strīdus cilvēktiesību jautājumos, sniedz privātpersonām atzinumus un ieteikumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai;
  • sniedz Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu;
  • sniedz personām konsultācijas cilvēktiesību jautājumos;
  • veic pētījumus un analizē situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī sniedz atzinumus par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

Tiesībsarga tiesības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pildot funkcijas un uzdevumus, tiesībsargam ir tiesības:

  • pieprasīt un saņemt bez maksas no iestādes pārbaudes lietā nepieciešamos dokumentus (administratīvos aktus, procesuālos lēmumus, vēstules), paskaidrojumus un citu informāciju;
  • apmeklēt iestādes, lai iegūtu pārbaudes lietā nepieciešamo informāciju;
  • jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs;
  • uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu, izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas;
  • aicināt jebkuru privātpersonu iesniegt dokumentus, sniegt paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;
  • ierosināt pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas;
  • pieprasīt un saņemt speciālistu atzinumu pārbaudes lietā;
  • iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdamo aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;
  • pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs;
  • pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, vērsties tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;
  • pamatojoties uz viņa rīcībā esošajiem materiāliem, vērsties pie citām kompetentām institūcijām, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu.

Tiesībsarga birojs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai tiesībsargs varētu pildīt savas funkcijas un uzdevumus, tiesībsarga darbības nodrošināšanai bija jāizveido Tiesībsarga birojs. Tā kā tiesībsarga institūcija tika veidota uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes, Tiesībsarga birojs jau no 2007. gada 1. janvāra uzsāka savu darbību, vēl pirms tiesībsarga apstiprināšanas amatā.

Tiesības vērsties Tiesībsarga birojā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ikvienai privātpersonai ir tiesības vērsties Tiesībsarga birojā ar iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu (par iespējamu cilvēktiesību vai labas pārvaldības principa pārkāpumu vai tā novēršanu).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]