Timiāns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Timiāns
Thymus vulgaris L.
Timiāns (Thymus vulgaris)
Timiāns (Thymus vulgaris)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Panātru rinda (Lamiales)
Dzimta Lūpziežu dzimta (Lamiaceae)
Ģints Mārsili (Thymus)
Suga Timiāns (T. vulgaris)
Timiāns Vikikrātuvē

Timiāns jeb parastais mārsils (latīņu: Thymus vulgaris) ir 20—40 cm augsts, mūžzaļš panātru jeb lūpziežu dzimtas puspundurkrūms. Stumbrs stāvs vai pacils, stipri zarains, bieži vien zari vienmērīgi iesakņojas. Lapas pretējas, lineāras vai iegareni olveida, sīkas, 4—10 mm garas un līdz 4 mm platas, ar īsu kātu vai sēdošas. Lapu mala gluda, uz leju ieritinājusies. Lapas pelēcīgi zaļas. Ziedi sīki, sārti vai violeti, divlūpaini, sakopoti stumbru un zaru galā, izveidojot galviņveida vārpas. Zied jūnijā, jūlijā.[1]

Savvaļā aug Eiropas dienviddaļā. Aug ceļmalās, pakalnos.[1]

Lietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Timiāna lakstu sastāvā ir ēteriskā eļļa, kuras galvenās sastāvvielas ir timols, timola metilesteris, p-cimols, karvakrols, terpinēni, linalools, borneols. Timiāna darbīgajām vielām ir antiseptiska un bronhu dziedzeru sekrēciju sekmējoša iedarbību[1]

Izmanto arī kā krāšnumaugu akmensdārzos un garšaugu. Svaigas vai žāvētas timiāna lapiņas liek pie gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem, mērcēm, salātiem, marinādēm. Pievieno gurķu, zivju un gaļas konserviem. Uzlabo pupiņu un zirņu zupu garšu, pievieno pastētēm, aukstajai gaļai.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Helēna Rubine, Skaidrīte Ozola, Vija Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana. Rīga : Zvaigzne, 1974. 281.—283. lpp.
  2. Evalds Indriksons. Garšaugi. Rīga : Avots, 1992. ISBN 5-401-00615-2.