Tjūringa tests

Tjūringa testa standartinterpretācijas shematiskā ilustrācija: cilvēkam-tiesnesim jāatšķir, kura no divām pusēm (A un B) ir cilvēks un kura ir mašīna, balstoties uz abu pušu sniegtajām, rakstiskajām atbildēm.

Tjūringa tests (1950) ir angļu matemātiķa Alana Tjūringa piedāvāts tests, ar ko pārbaudīt, vai mašīna ir saprātīga, tāpat kā cilvēks. Tas tiek veikts šādi: cilvēks-tiesnesis veic sarunu ar divām pusēm, no kurām viena ir cilvēks, bet otra - mašīna; ja tiesnesis nespēj atšķirt, kura no pusēm ir cilvēks, un kura - mašīna, mašīna ir izgājusi testu, un to var uzskatīt par mākslīgo intelektu. Lai padarītu testu vienkāršu un universālu, saziņai tiek izmantoti tikai teksta kanāli, piemēram, teletaips (kā to ieteica pats Tjūrings), vai, kas ir guvis plašāku pielietojumu mūsdienās, IRC vai tūlītējā ziņapmaiņa.

Vēsture

Sākotnēji Tjūrings savu testu balstīja uz "imitācijas" spēles, kurā piedalās vīrietis un sieviete, kā arī starpnieks, kura dzimumam nav nozīmes. Katrs atrodas savā istabā. Viņi var sazināties tikai ar rakstiskām zīmītēm. Starpnieks var uzdot jebkādus jautājumus un saņemt atbildes. Spēles mērķis ir tāds, lai vīrietis un sieviete pārliecinātu starpnieku, ka viņi abi ir sievietes. Sieviete deva patiesas atbildes uz jautājumiem, bet vīrietis rakstīja aptuveni šādi: "Neklausieties viņā, es esmu sieviete."

Alans Tjūrings aizdomājās: "Kas notiktu, ja vīrieti šajā spēlē aizvietotu ar skaitļošanas mašīnu?" Tests būtu veiksmīgs, ja pēc piecu minūšu sarunas starpnieks nevarētu atšķirt, ka viņš sarunājas ar skaitļošanas mašīnu, vismaz 30% gadījumu. Ja varētu izveidot skaitļošanas mašīnu, kas tiktu galā ar šādu imitācijas spēli, tad varētu uzskatīt, ka ir radīta domājoša skaitļošanas mašīna. Šīs pārdomas viņš izklāstīja 1950. gadā britu filozofijas žurnālā "Mind" rakstā "Computing machinery and intelligence" (skaitļošanas mašīnas un saprāts).

Testi

Tjūrings prognozēja, ka 2000. gadā datori spēs veiksmīgi izturēt šādus testus.

Līdz šim (2006.) vēl nav izveidota tāda datorsistēma, kas spētu iziet testu kā tādu. Ir radītas programmas, kas veido sarunas ilūziju (sarunboti). Oriģinālajā Tjūringa testā starpnieks var uzdot pilnīgi jebkādu jautājumu, kas padara testu ļoti sarežģītu.