Alans Tjūrings

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alans Tjūrings
Alan Mathison Turing
Alans Tjūrings
Personīgā informācija
Dzimis 1912. gada 23. jūnijā
Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miris 1954. gada 7. jūnijā (41 gads)
Vilmslova, Češīra, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dzīves vieta Karogs: Anglija Anglija
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība anglis
Vecāki Julius Mathison Turing, Sara Turing (Stoney)
Brāļi John
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika, loģika, kriptoanalīze
Darba vietas Mančestras universitāte
Nacionālā fizikas laboratorija
Kembridžas universitāte
Alma mater Kembridžas universitāte
Prinstonas universitāte
Pasniedzēji Alonzo Čērčs
Sasniegumi, atklājumi Apstāšanās problēma
Tjūringa mašīna
Apbalvojumi Britu Impērijas ordenis

Alans Matisons Tjūrings (angļu: Alan Mathison Turing; dzimis 1912. gada 23. jūnijā, miris 1954. gada 7. jūnijā) bija angļu matemātiķis, loģiķis, kriptogrāfs.

Dzimis Britu impērijas ierēdņa Indijā Džuliusa Tjūringa (Julius Mathison Turing) ģimenē. Studējis Lielbritānijas Kembridžas universitātes Karaliskajā koledžā, Francijā, ASV. 1936. gadā Tjūrings ieviesa algoritma abstraktā ekvivalenta jēdzienu, kas vēlāk tika nodēvēts par Tjūringa mašīnu. No 1936. līdz 1938. gadam strādāja Prinstonas universitātē ASV (Institute for Advanced Study, Princeton University) Zinātnes vēsturē iegāja kā mākslīgā intelekta teorijas pamatlicējs.

1938. gadā atgriezies Lielbritānijā, kur sāka strādāt pie dešifrēšanas skolas izveides (Government Code and Cypher School), bet sākoties 2. Pasaules karam pārgāja darbā Blečlī parkā (Bletchley Park) - britu kriptogrāfijas centrā, - kur bija grupas "Hut 8" vadītājs. 1940. gada sākumā viņa vadītā grupa izveidoja dešifrēšanas automātu Bombe, kurš sāka darboties 18. martā un ļāva atšifrēt luftwaffe šifrētās radioziņas. Pēc pusgada viņa grupai izdevās atšifrēt kriegsmarine šifru kodus. Izveidoja skaitļošanas mašīnu Colossus, ar kuras palīdzību 1943. gadā izdevās atšifrēt virkni vērmahta radiopārraižu ziņojumu šifrēšanas kodus. Centrs nodarbojās arī ar poļu kriptogrāfa Mariana Rejevska (Marian Rejewski) 1938. gadā izstrādātā šifrēšanas algoritma pilnveidošanu, kas rezultātā ļāva atšifrēt vācu labākās sifrēšanas mašīnas Enigma kodus.

1945. gadā Nacionālajā fizikas laboratorijā (National Physical Laboratory) sāka vadīt jauna lieldatora izstrādes projektu (ACE, Automatic Computing Engine), bet 1948. gadā sāka strādāt ar MADAM - tai laikā pasaules jaudīgāko datoru ((MADAM, Manchester Automatic DigitAl Machine). 1950. gadā viņš formulēja Tjūringa testu, ar kura palīdzību var noteikt, vai dators spēj domāt tāpat kā cilvēks. 1952. gadā izdeva savas monogrāfijas par dzīvo organismu formu evolūciju pirmo daļu (darbs tā arī palika nepabeigts).

1953. gadā tika apsūdzēts homoseksualitātē un 30. martā tiesāts. Tiesa piesprieda 2 gadus ieslodzījumu cietumā vai ķīmisko kastrāciju (estrogena injekciju, kuras rezultātā vīrietim sāk augt krūtis un tiek noslāpēts libido) - zinātnieks izvēlējās otro variantu. Tiesas procesa radītā skandāla dēļ tika atlaists no darba Centrā, kā arī no Mančesteras universitātes - tā kā nekur viņu darbā neņēma, turpmāko gadu pavadīja izolējies no sabiedrības savā dzīvoklī, palēnām nonākot galējā nabadzībā un bezcerībā. 1954. gada 8. jūnijā Tjūringu atrada viņa dzīvoklī mirušu (izmeklēšanas slēdziens: pašnāvība, iedzerot cianīda devu).

Tjūringa balva[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datortehnikas asociācija (Association for Computing Machinery) ir izveidojusi "Tjūringa balvu", kuru kopš 1966. gada piešķir par izciliem sasniegumiem skaitļošanas tehnikas attīstībā, un kas prestiža ziņā līdzinās Nobela prēmijai.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Alans Tjūrings