Pāriet uz saturu

Sarunbots

Vikipēdijas lapa
Sarunbots — virtuālais asistents

Sarunbots, čatbots jeb tērzēšanas bots, arī tērznis (angļu: chatbot vai chatterbot)[1] ir lietojumprogrammatūra, kas izmanto mākslīgā intelekta algoritmus, lai viegli saprotamā valodā sazinātos ar cilvēkiem, atbildētu uz viņu jautājumiem un sniegtu nepieciešamu informāciju, piemēram, tērzētavas formātā.[2] Tas ir robotprogrammatūras paveids.[3]

Tie tiek izmantoti dialogu sistēmās dažādiem mērķiem, tostarp klientu apkalpošanai, pieprasījumu pāradresēšanai vai informācijas apkopošanai. Lai gan daži sarunboti izmanto dažādus dabiskās valodas procesorus, sarežģītu mākslīgo intelektu (piemēram, ir balstīti uz dažādiem mašīnmācīšanās modeļiem), citi sarunboti vienkārši meklē vispārīgus atslēgvārdus un ģenerē atbildes, izmantojot parastās frāzes, kas iegūtas no piesaistītas bibliotēkas vai datu bāzes, vai pat tikai ļauj lietotājiem izvēlēties kādu no ieprogrammētajām frāzēm.[2][4] Šīs programmas tiek izstrādātas ar mērķi imitēt cilvēka uzvedību un domāšanu, lai nodrošinātu sekmīgu dialogu ar lietotājiem.[4]

Pielietojums

[labot | labot pirmkodu]

Klientu apkalpošana

[labot | labot pirmkodu]

Sarunboti tiek izmantoti dažādiem komerciāliem nolūkiem:[2]

  • Tiešsaistes veikalos sarunboti var tikt lietoti, lai atbildētu uz vienkāršiem klientu jautājumiem par produktu vai sniegtu noderīgu informāciju, tostarp piegādes informāciju un informāciju par preču pieejamību veikalā.
  • Klientu apkalpošanas sfērā sarunboti tiek izmantoti, lai atbildētu uz ieprogrammētiem vai biežāk uzdotajiem jautājumiem. Parasti, kad saruna kļūst pārāk sarežģīta priekš sarunbota, tiek iesaistīts klienta apkalpošanas aģents.
  • Sarunboti var darboties arī kā virtuālie asistenti, piemēram, lietojumprogrammatūras Apple Siri un Microsoft Cortana, vai produkti Amazon Echo ar Alexa vai Google Home.

Veselības aprūpe

[labot | labot pirmkodu]

Sarunboti arī sāk parādīties veselības aprūpes sfērā.[5][6] Amerikā veikts pētījums liecina, ka pēc medicīnas darbinieku ieskatiem, sarunboti varētu sniegt vislielāko atbalstu, reģistrējot pacientu vizīšu laikus, palīdzot pacientiem atrast atbilstošās veselības iestādes vai sniegtu informāciju par medikamentu lietošanu.[7]

WhatsApp sadarbojās ar Pasaules Veselības organizāciju, lai izstrādātu sarunbota pakalpojumu, kas atbildētu uz jautājumiem par COVID-19,[8] un 2020. gadā Indijas valdība laida klajā sarunbotu "MyGov Corona Helpdesk",[9] kas ļāva valsts iedzīvotājiem iegūt informāciju par COVID-19 pandēmiju.[10][11]

Datu drošība

[labot | labot pirmkodu]

Datu drošība ir viena no galvenajām sarunbotu tehnoloģiju problēmām. Drošības draudi un sistēmas ievainojamības ir vājās vietas, ko bieži izmanto ļaundari.[12] Lietotāju datu un sarunu vēstures glabāšana, kas ir ļoti svarīga sarunbotu apmācībai un attīstībai, arī var radīt drošības riskus. Sarunboti, kas darbojas trešo pušu tīklos, var saskarties ar dažādiem drošības jautājumiem, ja trešo pušu lietotņu īpašniekiem ir lietotāju datu politika, kas atšķiras no sarunbota politikas. Drošības draudus var samazināt vai novērst, ieviešot aizsardzības mehānismus. Lietotāju autentifikācija, čata šifrēšana no gala līdz galam un pašiznīcinošas ziņas[13] — daži risinājumi, lai pretotos potenciālajiem drošības draudiem.

Konfidencialitātes nodrošināšanas metodes ir arī darbības anonimizācija un modeļu apmācība bez tiešas piekļuves lietotāja datiem.[14]

Psiholoģiskā palīdzība

[labot | labot pirmkodu]

Daļa cilvēku izmanto sarunbotus savu psiholoģisko problēmu risināšanai, taču parastie sarunboti nav tam domāti. Medicīniski pētījumi ir uzrādījuši potenciālas barjeras sarunbotu izmantošanai garīgās veselības jomā.[15] Lai gan sarunboti var atpazīt vienkāršas cilvēka emocijas mijiedarbībā ar lietotājiem, tiem nav iespējams atdarināt to empātijas līmeni,[16][17][18] ko demonstrē bioloģiski terapeiti.

Pastāv arī bažas par privātumu, kas saistītas ar lietotāju datu nodošanu sarunu žurnālos sarunbotiem.

Tā kā sarunboti ir valodas mācīšanās modeļi, kas apmācīti uz daudziem datu kopumiem, pastāv algoritmiskās aizspriedumainības problēma. Sarunboti ar iekšēji iegūtiem aizspriedumiem apmācības procesā var izrādīt šos aizspriedumus pret cilvēkiem no kaut kādām grupām, kas var novest pie nepareizas informācijas izsniegšanas.

Trūkst pētījumu par to, kā tieši šīs mijiedarbības palīdz lietotājam reālajā dzīvē, un pastāv bažas par lietotāju drošību, mijiedarbojoties ar šādiem sarunbotiem. Kad šīm tehnoloģijām tiek veikti uzlabojumi un pilnveidojumi, jautājums par to, kā tas var ietekmēt cilvēku psihi, nav prioritāte. Tas var novest pie neparedzētām sekām cilvēkam.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - sarunbots». Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls (latviešu). Skatīts: 2023-02-22.
  2. 1 2 3 «What is a Chatbot and Why is it Important?». Customer Experience (angļu). Skatīts: 2023-02-22.
  3. ↑ «What is a bot: types and functions». IONOS Digital Guide (en-GB). Skatīts: 2023-02-22.
  4. 1 2 Caldarini, Guendalina; Jaf, Sardar; McGarry, Kenneth (2022-01). "A Literature Survey of Recent Advances in Chatbots" (en). Information 13 (1): 41. doi:10.3390/info13010041. ISSN 2078-2489.
  5. ↑ Selena Larson. «Baidu is bringing AI chatbots to healthcare». CNNMoney, 2016-10-11. Skatīts: 2023-02-22.
  6. ↑ «AI chatbots have a future in healthcare, with caveats». healthexec.com (angļu). Skatīts: 2023-02-22.
  7. ↑ Palanica, Adam; Flaschner, Peter; Thommandram, Anirudh; Li, Michael; Fossat, Yan (2019-04-05). "Physicians’ Perceptions of Chatbots in Health Care: Cross-Sectional Web-Based Survey" (en). Journal of Medical Internet Research 21 (4): e12887. doi:10.2196/12887. ISSN 1438-8871. PMC PMC6473203. PMID 30950796.
  8. ↑ Abhijit Ahaskar. «How WhatsApp chatbots are helping in the fight against Covid-19». mint (angļu), 2020-03-27. Skatīts: 2023-02-22.
  9. ↑ «India’s Coronavirus Chatbot on WhatsApp Crosses 1.7 Crore Users in 10 Days». Gadgets 360 (angļu). Skatīts: 2023-02-22.
  10. ↑ Rajesh Kurup. «Govt of India launches a WhatsApp chatbot». www.thehindubusinessline.com (angļu), 2020-03-21. Skatīts: 2023-02-22.
  11. ↑ «In focus: Mumbai-based Haptik which developed India’s official WhatsApp chatbot for Covid-19». HT Tech (angļu). 2020-04-07. Skatīts: 2023-02-22.
  12. ↑ «Generative AI chatbot security: the key of customer relationships». dialonce.ai. Skatīts: 2026. gada 10. februāris.
  13. ↑ «Secure Messaging: Your Comprehensive Guide For 2025». www.vonage.com. Skatīts: 2026. gada 10. februāris.
  14. ↑ «How to Create Your Own AI Assistant in 10 Steps». litslink.com. Skatīts: 2026. gada 10. februāris.
  15. ↑ «To chat or bot to chat: Ethical issues with using chatbots in mental health». pmc.ncbi.nlm.nih.gov. Skatīts: 2026. gada 10. februāris.
  16. ↑ «Therapy chatbots and emotional complexity: do therapy chatbots really empathise?». www.sciencedirect.com. Skatīts: 2026. gada 10. februāris.
  17. ↑ «Empathy: the key difference between human and AI therapists». tech4future.info. Skatīts: 2026. gada 10. februāris.
  18. ↑ «Chatbots Don’t Do Empathy: Why AI Falls Short in Mental Health». www.wildflowerllc.com. Skatīts: 2026. gada 10. februāris.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sarunbots&oldid=4412215"