Pāriet uz saturu

Trīs krāsas: zilā

Vikipēdijas lapa
Trīs krāsas: zilā
Oriģinālais
nosaukums
Trois couleurs: Bleu
Žanrs drāma
Režisors Kšištofs Keslovskis
Producents Marins Karmics
Scenārija autors
Galvenajās
lomās
Mūzika Zbigņevs Preisners
Operators Slavomirs Idzjaks
Studija
  • MK2 Productions
  • CED Productions
  • CAB Productions
  • France 3 Cinéma
  • TOR Studio Productions
  • Canal+
Izplatītājs
  • MK2 Diffusion
  • Rialto Film
Izdošana
  • 1993. gada 8. septembris
Ilgums 94 minūtes
Valsts
Valoda franču
Kopējie ienākumi 1,34 miljoni US$[1]
IMDb profils

"Trīs krāsas: zilā" (franču: Trois couleurs : Bleu, poļu: Trzy kolory. Niebieski) ir 1993. gada Francijas psiholoģiska drāmas filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Kšištofs Keslovskis. Filmā galvenās lomas atveido Žiljeta Binoša, Benuā Režēns, Helēne Vensāna, Florense Pernēla, Šarlote Verī un Emanuela Riva. Tā ir pirmā no trim filmām "Trīs krāsas" triloģijā, kuras tēma ir franču revolūcijas ideāli — brīvība, vienlīdzība un brālība, kurai seko "Baltā" (1994) un "Sarkanā" (1994); nosaukta Francijas karoga krāsā. Saskaņā ar Keslovski, filmas tēma ir brīvība, īpaši emocionālā brīvība, nevis tās sociālā un politiskā nozīme.

Filmas stāsta par Žilī Viņonu, kurš izdzīvo satiksmes negadījumā, kurā bojā iet viņas vīrs Patriss — slavens komponists, un abu meita Anna. Pēkšņi atbrīvojusies no ģimenes saitēm, viņa cīnās, lai atrastu veidu, kā dzīvot savu dzīvi tālāk. Sieviete sāk jaunu, savrupu dzīvi Parīzē, izvairoties no cilvēkiem un saistībām. Tomēr jauniegūtajā brīvībā un neatkarībā viņa atklāj nesaraujamu saikni ar citiem, piemēram, Olivjē, kurš ir viņā iemīlējies, kaimiņieni Lisillu un pat vīra mīļāko. Žilī gūst mierinājumu mūzikā, kopā ar Olivjē pabeidzot vīra iesākto Eiropas koncertu.

"Trīs krāsas: zilā" saņēma plašu kritiķu atzinību. Tā saņēma 21 apbalvojumu, tostarp "Zelta lāča" balvu Berlīnes kinofestivālā, savukārt Binoša saņēma "Volpi kausu" kā labākā aktrise Venēcijas kinofestivālā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]