Drāmas filma
- Šis raksts ir par kinožanru. Par dramaturģijas un literatūras žanru skatīt rakstu drāma.
Drāma ir kinematogrāfa žanrs, kura sižeta tonis ir vairāk nopietns nekā humoristisks.[1] Šāda veida drāma parasti tiek apzīmēta ar papildu terminiem, kas norāda tās īpašo superžanru, makrožanru, vai mikrožanru,[2] piemēram, ziepju opera, policijas drāma, politiskā drāma, juridiskā drāma, vēsturiskā drāma, sadzīves drāma, pusaudžu drāma un komēdijdrāma. Šie termini mēdz norādīt uz konkrētu vidi vai tēmu, vai arī tie apvieno drāmas citādi nopietno toni ar elementiem, kas veicina plašāku noskaņu klāstu. Šajos nolūkos drāmas galvenais elements ir emocionāla, sociāla vai cita konflikta rašanās un tā atrisināšana sižeta gaitā.
Visas kino vai televīzijas satura formas, kas ietver izdomātus stāstus, ir drāmas veidi plašākā nozīmē, ja to stāstīšana tiek panākta ar aktieriem, kas attēlo varoņus. Šajā plašākā nozīmē drāma ir veids, kas atšķiras no romāniem, stāstiem un dzejas vai dziesmām.[3] Mūsdienu laikmetā, pirms kino vai televīzijas izveides, "drāma" teātrī bija lugas veids, kas nebija ne komēdija, ne traģēdija. Tieši šo šaurāko jēgu pārņēma filmu un televīzijas industrija, tostarp filmu studijas.
Drāmas veidi kino un televīzijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar scenāristu taksonomiju (Screenwriters Taxonomy), filmu žanri pamatā ir balstīti uz filmas atmosfēru, raksturu un stāstu, un tāpēc apzīmējumi "drāma" un "komēdija" ir pārāk plaši, lai tos uzskatītu par žanru. Tā vietā taksonomija apgalvo, ka drāmas filmas ir filmu "veids". Ir vismaz desmit dažādi filmu un televīzijas drāmas apakšveidi.[4]
Dokumentālā drāma (dokudrāma)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dokudrāmas ir dramatizētas reālu notikumu adaptācijas. Lai gan ne vienmēr notikuma dramatizācija ir pilnīgi precīza, vispārīgie fakti ir vairāk vai mazāk patiesi.[5] Atšķirība starp dokudrāmu un dokumentālo filmu ir tāda, ka dokumentālajā filmā izmanto reālus cilvēkus, lai aprakstītu vēsturi vai pašreizējos notikumus. Dokudrāmā izmanto profesionāli apmācītus aktierus, kuri atveido tēlus notikuma rekonstrukcijā, kas ir nedaudz dramatizēta. Piemēri: "Gadsimta likme", "Melnā mise" un "Zodiaks".
Dokumentālā fikcija (dokufikcija)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atšķirībā no dokudrāmām, dokufikcija apvieno dokumentālo un fikciju, kur īsti kadri vai reāli notikumi tiek sajaukti ar no jauna izveidotām ainām.[6] Piemēri: Interior. Leather Bar. un "Dieva pilsēta".
Komēdijdrāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daudzās nopietnās kinofilmās ir humoristiskas ainas un varoņi, kas paredzēti, lai sniegtu komisku atvieglojumu. Komēdijdrāmā humors ir galvenā sižeta sastāvdaļa, kopā ar nopietno saturu.[7] Piemēri: "Trīs krāsas: baltā", "Trūmena šovs", "Optimista stāsts" un "Vislabākā eksotiskā viesnīca Kliņģerīte".
Hiperdrāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar kinoprofesora Kena Dansīgera (Ken Dancyger) rakstīto, šie stāsti pārspīlē varoņus un situācijas, līdz tie kļūst par fabulu, leģendu vai pasaku.[8] Piemēri: "Lieliskais Lapsas kungs" un "Melnā feja Malefisenta".
Vieglā drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieglā drāma ir vieglprātīgs stāsts, kuram tomēr ir nopietns raksturs.[9] Piemēri: "Kalpone" un "Lidosta".
Psiholoģiskā drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Psiholoģiskās drāmas ir drāmas, kas koncentrējas uz varoņu iekšējo dzīvi un psiholoģiskajām problēmām.[10] Piemēri: "Rekviēms sapnim", "Bābele", "Atsitiens" un "Anomalisa".
Satīriskā drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Satīra var ietvert humoru, taču rezultāts parasti ir asi sociāli komentāri, kas nav smieklīgi. Satīra bieži izmanto ironiju vai pārspīlējumu, lai atklātu kļūdas sabiedrībā vai indivīdos, kas ietekmē sociālo ideoloģiju.[11] Piemēri: "Smēķēt atļauts" un "Idiokrātija"
Tiešā drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiešā drāma attiecas uz tiem, kas nemēģina izmantot īpašu pieeju drāmai, bet, drīzāk uzskata drāmu par komisko paņēmienu trūkumu.[11] Piemērs: "Spoku pasaule".
Veidu/žanru kombinācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar scenāristu taksonomiju visos filmu aprakstos ir jāietver to veids (komēdija vai drāma) kopā ar vienu (vai vairākiem) no vienpadsmit superžanriem.[2] Šī kombinācija nerada atsevišķu žanru, bet gan nodrošina labāku izpratni par filmu.
Saskaņā ar taksonomiju, veida apvienošana ar žanru atsevišķu žanru nerada. Piemēram, "Šausmu drāma" ir vienkārši dramatiska šausmu filma (pretēji komēdiskai šausmu filmai). "Šausmu drāma" nav žanrs, kas atdalīts no šausmu žanra vai drāmas veida.[12]
Krimināldrāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krimināldrāma pēta patiesības, taisnīguma un brīvības tēmas un satur fundamentālu dihotomiju "noziedznieks pret likumsargu". Krimināldrāma liek skatītājiem izlēkt cauri virknei garīgu "stīpu", bieži krimināldrāmā tiek izmantota verbālā māksla, lai noturētu skatītājus pie ekrāna un galveno varoni uz kājām.[2]
Piemēri: "Krusttēvs", "Ķīniešu kvartāls", "Labie puiši", "Parastie aizdomās turamie" un "Gadsimta likme".
Fantāzijas drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar Ērika R. Viljamsa (Eric R. Williams) rakstīto, fantāzijas drāmu filmu pazīme ir "pārsteiguma sajūta, kas parasti tiek izspēlēta vizuāli intensīvā pasaulē, kurā dzīvo mītiskas būtnes, maģija vai pārcilvēciski varoņi". Rekvizīti un kostīmi šajās filmās bieži vien apšauba mitoloģijas un folkloras izjūtu — gan senatnīgu, gan futūristisku vai citu pasauli. Tērpi, kā arī eksotiskā pasaule atspoguļo personīgās, iekšējās cīņas, ar kurām varonis saskaras stāstā.[2]
Piemēri: "Gredzenu pavēlnieka" filmu sērija un "Pī dzīve".
Šausmu drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šausmu drāmās bieži tiek iesaistīti centrālie varoņi, kas izolēti no pārējās sabiedrības. Šie varoņi bieži ir pusaudži vai cilvēki apmēram divdesmit gadu vecumā (šī žanra galvenā auditorija), un filmas laikā viņi tiek nogalināti. Tematiski šausmu filmas bieži kalpo kā morāles pasakas, un slepkava kalpo vardarbīgai gandarīšanai par upuru pagātnes grēkiem.[4] Metaforiski tās kļūst par labo un ļauno vai tikumības un grēku kaujām.
Piemēri: "Psiho", "Helovīns", "Mirdzums", "Ļaunuma izsaukšana", "Tas", "Māt!" un "Reinkarnācija".
Dzīves drāma ("gabaliņš no dzīves")
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzīves drāmas filmas ņem vērā mazus notikumus cilvēka dzīvē un paaugstina to svarīguma līmeni. "Dzīves mazās lietas" protagonistam un skatītājiem šķiet tikpat svarīgas kā kulminācijas cīņa asa sižeta filmā vai pēdējā apšaude vesternā.[4] Bieži vien tēli filmas gaitā risina vairākas, pārklājošas problēmas, tāpat kā īstajā dzīvē.
Piemēri: "Cīkstonis", "Frūtveilas stacija" un "Loke".
Romantiskā drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Romantiskās drāmas ir filmas ar centrālajām tēmām, kas pastiprina sabiedrības uzskatus par mīlestību, un ir par dažādām ar mīlestību saistītām tēmām, piemēram, "mīlestība no pirmā acu uzmetiena", "mīlestība uzvar visu" vai "katram ir kāds". Stāsts parasti ir ap tēliem, kuri iemīlās.[13]
Piemēri: "Enija Hola", "Atmiņu klade", "Kerola", "Viņa" un "La La Land: Kalifornijas sapņi".
Zinātniskās fantastikas drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zinātniskās fantastikas drāmas filmas sižets ir par galveno varoni un viņa sabiedrotajiem, kas saskaras ar kaut ko "nezināmu", kas var mainīt cilvēces nākotni. Šo nezināmo var attēlot nelietis ar neaptveramām spējām, cilvēcei nesaprotama būtne vai zinātnisks scenārijs, kas draud mainīt pasauli. Zinātniskās fantastikas stāsts liek skatītājiem pārdomāt cilvēka būtību, laika vai telpas robežas vai cilvēka eksistences jēdzienus kopumā.[14]
Piemēri: "Metropole", "Mehāniskais apelsīns", "Pa asmeni skrejošais", tās sīkvels "Pa asmeni skrejošais 2049", "Cilvēces bērns" un "Atnācēji".
Sporta drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sporta superžanrā galvenie tēli ir sportisti. Tematiski stāsts bieži vien ir "mūsu komanda" pret "viņu komandu". "Viņu komanda" vienmēr centīsies uzvarēt, un "mūsu komanda" parādīs pasaulei, ka viņi ir pelnījuši atzinību vai piedošanu. Stāstā ne vienmēr ir jāiesaista komanda. Sižets varētu būt arī par atsevišķu sportistu vai par indivīdu, kurš spēlē komandā.[15]
Piemēri: "Naudas spēle", "Cīnītājs" un "Atpakaļceļš"
Kara drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kara filmas parasti stāsta par nelielu izolētu personu grupu, kuras dalībniekus pa vienam nogalina ārējs spēks, līdz notiek pēdējā cīņa līdz nāvei, ideja par varoņiem, kas saskaras ar nāvi, ir galvenā kara filmas sastāvdaļa. Kara filmā, lai gan ienaidnieks var skaitliski vai spēku ziņā pārspēt varoni, šajās filmās ienaidnieku var uzvarēt, ja tikai galvenais varonis izdomās, kā to izdarīt.[4]
Piemēri: "Mūsdienu apokalipse", "Ej un skaties", "Dzīve ir skaista", "Sapieris" un "1917".
Vesterna drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vesterna superžanra filmu sižeti bieži notiek ASV dienvidrietumu štatos vai Meksikā, un daudzas ainas notiek ārpus telpām, lai skatītāji varētu iesūkties gleznainās ainavās. Filmu sižets ietver dūru cīņas, šaujamieroču apšaužu un vajāšanas ainas. Ir arī sagaidāmi iespaidīgi lauku ainavas panorāmas attēli, tostarp saulrieti, plaši atvērtas ainavas un bezgalīgi tuksneši un debesis.[2]
Piemēri: "Īstenā drošsirdība", "Nepiedots", "Kur sirmgalvjiem nav vietas", "Atsvabinātais Džango" un "Par katru cenu".
Nepareizi identificētas kategorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dažas filmu kategorijās, kurās lietots vārds "komēdija" vai "drāma", scenāristu taksonomija neatpazīst ne filmas žanru, ne filmas veidu. Piemēram, "melodrāma" un "ekscentriskā komēdija" tiek uzskatītas par "ceļiem", savukārt "romantiskā komēdija" un "ģimenes drāma" ir makrožanri.
Ģimenes drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Makrožanrs scenāristu taksonomijā. Šīs filmas stāsta stāstu, kurā daudzi galvenie tēli ir saistīti. Sižets ir par to, kā ģimene kopumā reaģē uz galveno problēmu. Ģimenes drāmai ir četri mikrožanri: Ģimenes saite, ģimenes strīds, ģimenes zaudējums un ģimenes plaisa.
Melodrāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Drāmas filmu apakštips, kurā izmantoti sižeti, kas uzrunā skatītāju sakāpinātās emocijas. Melodramatiskie sižeti bieži attiecas uz "cilvēka emociju krīzēm, neveiksmīgu romantiku vai draudzību, saspringtām ģimenes situācijām, traģēdiju, slimību, neirozēm vai emocionālām un fiziskām grūtībām". Kino kritiķi dažkārt lieto terminu nievājoši, lai apzīmētu nereālistisku, patosa pilnu stāstu par romantiku vai sadzīves situācijām ar stereotipiskiem varoņiem (bieži vien ietverot centrālo sieviešu tēlu), kas tieši uzrunās sieviešu auditoriju. Melodrāmas sauc arī par "sieviešu filmām" vai "raudāmgabaliem". Ja tās ir paredzētas vīriešu auditorijai, tad tās sauc par "puiši raud" filmām. Bieži uzskatīta par ziepju operas pamatsastāvdaļu.
Liturģiskā drāma / reliģiskā drāma / kristīgā drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koncentrējas uz reliģiskiem personāžiem, mistērijas spēlēm, uzskatiem un cieņu.
Policijas drāma / juridiskā drāma / tiesu drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tēla attīstība, pamatojoties uz tēmām, kas saistītas ar noziedzniekiem, tiesībaizsardzību un tiesību sistēmu.
Vēsturiskā drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Filmas, kuru sižets koncentrējas uz dramatiskiem vēstures notikumiem.
Medicīniskā drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenā uzmanība tiek pievērsta ārstiem, medmāsām, slimnīcu personālam un ātrās palīdzības dienestam, lai glābtu pacientus un upurus, kā arī viņu ikdienas sadzīves mijiedarbībai.
Pusaudžu (tīņu) drāma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenā uzmanība pievērsta pusaudžu varoņiem, īpaši gadījumos, kad svarīga loma ir vidusskolai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Definition of DRAMA». www.merriam-webster.com (angļu). 2024-07-22. Skatīts: 2024-07-27.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «The screenwriters taxonomy : a roadmap to collaborative storytelling | WorldCat.org». search.worldcat.org (angļu). Skatīts: 2024-07-27.
- ↑ Keir Elam. The Semiotics of Theatre and Drama (angļu). Londona : Routledge, 1980. gadā. 9. lpp. ISBN 978-1-134-95498-8. Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Screen adaptation : beyond the basics : techniques for adapting books, comics, and real-life stories into screenplays | WorldCat.org». search.worldcat.org (angļu). Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā.
- ↑ «Documentary Is Never Neutral | Television Docudrama as Alternative Records of History». www.documentaryisneverneutral.com (angļu). Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā.
- ↑ «Producing Docu-Fiction | Center for Documentary Studies». documentarystudies.duke.edu (angļu). Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā.
- ↑ «Falling in Love with Romance Movies (Episode #3 Comedy and Tragedy: Age Does Not Protect You )» (angļu). Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā.
- ↑ Alternative scriptwriting : beyond the hollywood formula | WorldCat.org (angļu). Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā.
- ↑ «Drama as therapy : theory, practice, and research | WorldCat.org». search.worldcat.org (angļu). Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā.
- ↑ «Subgenre - Psychological Drama». AllMovie (angļu). Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā.
- ↑ 11,0 11,1 Eric R. Williams. «Falling in Love with Romance Movies (Episode #8 Satire and Social Commentary)». audible.com (angļu), 2019. gadā. Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā.
- ↑ Eric. R. Williams. «How to View and Appreciate Great Movies (episode #4: Genre Layers and Audience Expectations)» (angļu). Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā.
- ↑ Eric R. Williams. «Falling in Love with Romance Movies (Episode #2 Genre: To Feel the Sun on Both Sides)» (angļu). Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā.
- ↑ Eric R. Williams. «How to View and Appreciate Great Movies (Episode #6 Themes on Screen)».
- ↑ Firestein, David J. (2007). "Fields of Dreams: American Sports Movies". E Journal USA.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Drāmas filma.