Trīs no Pārdaugavas
Trīs no Pārdaugavas ir trimdas latviešu populārās mūzikas ansamblis ASV. Darbību sācis 1967. gadā Ņūdžersijas štatā, netālu no Ņujorkas. Nosaukums radies no Ņujorkā dzīvojošo tautiešu paraduma Ņūdžersiju dēvēt par "Pārdaugavu". Ansamblis darbojās līdz 1992. gadam.
Dalībnieki un darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ansamblī dziedāja Fēlikss "Liksis" Ērmanis, Vilnis Baumanis un Mārtiņš Ērmanis, balsis pavadot ar ģitārām. Darbību sākot Fēliksam bija 44 gadi, Vilnim — 30 un Mārtiņam — 16. Ansambļa programmās ietilpa gan pirmskara Latvijā pazīstamas ziņģes, gan Viļņa Baumaņa sacerētas humoristiskas kuplejas un balādiskā stilā darinātas dziesmas, piemēram: "Tauta šai malā, tauta tai malā", "Dziesma tālāk iet", "Zemgaļu balāde", "Tēvzemei" un citas, kurās atspoguļotas latviešu tautas likteņgaitas. Trīs no Pārdaugavas visaktīvākā koncertēšana notika 1970. un 1980. gados. Savā 25 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā ansamblis apmeklēja gandrīz visus latviešu centrus ASV un Kanādā, parasti kuplinādams kādu balli, organizācijas jubileju vai citu sarīkojumu. Plašākai publikai tas koncertēja trimdas latviešu dziesmu svētkos Sietlā, Vankūverā, Toronto, Milvoki.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Padomju laikos "Trīs No Pārdaugavas" ieraksti nelegāli izplatījās no ārzemju radinieku atvestajām platēm pārrakstītajās lentēs, un līdzās Ilmāra Dzeņa, Larisas Mondrusas, Čikāgas Piecīšu un dažu citu trimdas latviešu ieskaņojumiem, bija vieni no populārākajiem, kas skanēja daudzu latviešu mājās.
1990. gadā Trīs no Pārdaugavas devās koncertturnejā uz Latviju, uzstādamies deviņās pilsētās: Saldū, Liepājā, Preiļos, Madonā, Alūksnē, Daugavpilī, Valmierā, Bauskā un Rīgā — visur lielajās āra estrādēs, ieskaitot Rīgas Mežaparku, kur bija pulcējušies ap 25 tūkstoši klausītāju, kam viņu dziesmas jau bija pazīstamas no slepeni ievestiem ierakstiem. Pēc Latvijas koncertturnejas ansamblis uzstājās vēl tikai nedaudz reižu, jūtot, ka, trimdai beidzoties, "viss jau pārdzīvots un pateikts" un jānāk jaunām, jauneklīgākām dziesmotām grupām. Mārtiņš Ērmanis aizgāja viņā saulē 2000. gadā un viņa tēvs Fēlikss — 2004. gadā.
Ieraksti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ilgspēlējošās skaņu plates:
- "Trīs no Pārdaugavas" 1970
- "Zilā jūriņā" 1972
- "Circeņa kāzās" 1974
- "Dienu virpulī" 1975
- "Mīkstās mēbelēs" 1979
- "No tālām robežām" 1985
Kasetes:
- "Ar rozi un prievīti" 1992 (izlase)
- "Tēvzemei un brīvībai" 1992 (izlase)
- "Labākās dziesmas" 1998 (izlase)
Kompaktdiski:
- "Circeņa kāzās" 2003
- "Reiz dziedāja Trīs no Pārdaugavas" 2009 (3 CD)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Reiz dziedāja Trīs no Pārdaugavas: viena dalībnieka atmiņas". Vilnis Baumanis Laikraksts "Laiks", 8.12.2012, 15.12.2012, 5.1.2013.
- "Musical Legacy of Trīs no Pārdaugavas Lives On". Egils Kaljo. Latvians Online, 13.3.2006. https://web.archive.org/web/20080918082519/http://latviansonline.com/index.php/news/article/1130/
- "Trīs no Pārdaugavas Compilation Is Essential Listening". Latvians Online, 3.5.2009. https://web.archive.org/web/20120510142501/http://latviansonline.com/reviews/article/5541/
- "Trīs no Pārdaugavas Latvijā". Māra Buka. "Laiks", 4.8.1990.
- "Ar draugiem no otrā krasta". M. Brodovs. "Daugavpils vēstnesis", 13.7.1990.
- "Trīs no Pārdaugavas Toronto". N. Norītis. "Latvija Amerikā, 10.11.1973.