Transfertcena
Transfertcena ir iekšēja aprēķina cena, par kādu notiek preču vai pakalpojumu pārdošana saistītu uzņēmumu starpā.
Uzņēmumiem var būt daudz struktūrvienību, kurām ir savstarpējas attiecības — preču vai pakalpojumu saņemšana vai pārdošana.[1]
Jo efektīvāk funkcionē uzņēmuma sistēma, jo efektīvāka tajā ir transfertcenas noteikšana.
Transfertcenu sistēmas mērķis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Transfertcenu sistēma motivē apakšvienību vadītājus pieņemt efektīvus lēmumus un sniegt tos pamatojošu informāciju. Tas iespējams tad, kad apakšvienību vadītāji cenšas palielināt savas apakšvienības peļņu un līdz ar to — visa uzņēmuma peļņu.
- Transfertcenu lielums ietekmē uzņēmuma un tā apakšvienību ienesīgumu, jo preču vai pakalpojumu pārdošanas procesā vienas apakšvienības ienākumi pārvēršas citas apakšvienības izdevumos.
- Transfertcenu noteikšanas sistēmai nav jāpārkāpj apakšvienību autonomija. Nav pieļaujams apakšvienību vadītājiem likt uzņemties papildu atbildību un tai pašā laikā centralizēti regulēt iekšējās cenas.
| Valde | Galvenais ofiss | Struktūrvienība | Kopēji dienesti | |
| Valde | x | x | ||
| Galvenais ofiss | x | |||
| Struktūrvienība | x | x | x | |
| Kopēji dienesti | x | x |
Kontaktu attiecību veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kontaktu attiecību veidošana uzņēmumā paredz regulas uzstādīšanu starp saistītajiem uzņēmumiem, izdevīgu visiem procesā iesaistītajiem.
Transfertcenas ietekmība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Transfertcenu noteikšana rada iekšējo tirdzniecību starp saistītiem uzņēmumiem;
- Transfertcenu noteikšana rāda, cik bieži un kādā apjomā notiek preču vai pakalpojuma saņemšana (sniegšana) starp saistītiem uzņēmumiem;
- Transfertcenu noteikšana ietekmē struktūrvienību ieņēmumus un izdevumus;
- Trasfertcenas ļauj aprēķināt ieņēmumus un izdevumus katrai struktūrvienībai atsevišķi;
- Izmantojot grāmatvedības metodes, transfertcenu sistēma ir struktūrvienību darbības finansiālu rezultātu definēšanas pamats;
- Transfertcenas noteikšana ir galvenā bāze struktūrvienības motivēšanai un efektīvai visas organizācijas ekonomikas pārvaldīšanai.
Transfertcenas sistēma ir vajadzīga stratēģisku lēmumu izstrādāšanai. Transfertcenas attiecības var aplūkot kā vērtības radīšanas ķēdes analīzi. Vērtības radīšanas ķēdi raksturo:
- konkurences priekšrocības avota definēšana;
- sakaru izdalījums vērtību radīšanas ķēdēs;
- kopējas stratēģijas formulēšana.
Grāmatvedības pieeja transfertcenu noteikšanai
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar šo pieeju transfertcenas tiek noteiktas izmaksu informācijas bāzēs. Vienota formula līdz šim nav izstrādāta. Cena veidojas no pārdodošās apakšvienības ienākumiem un saņēmējas puses izdevumiem. Tādējādi tradicionāla pieeja transfertcenas noteikšanai balstīta uz unitāra firmas redzējuma. Tā pārstāvji uzskata, ka vienīgais firmas mērķis ir peļņas maksimizēšana. Pie tam tiek aplūkota konkurence kopumā un riska trūkums tirgū.
Transfertcenu dokumentācijas sagatavošana Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā darījumos ar saistītajām personām (uzņēmumiem) ir pienākums pierādīt darījuma atbilstību tirgus vērtībai, kā arī var rasties pienākums sagatavot transfertcenu dokumentācijas ziņojumu un pēc pieprasījuma iesniegt to Valsts ieņēmumu dienestam.
Tirgus princips likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12. pantā bija noteikts jau kopš 1995. gada. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr.556 "Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, neuzsverot transfertcenu dokumentācijas obligātumu, paredzēja, ka uzņēmumam ir jāpierāda darījumu tirgus vērtība, veicot funkcionālo analīzi un piemērojot noteikumos uzskaitītās tirgus cenu noteikšanas metodes.
Ar 2013. gada 1. janvāri komercsabiedrībām Likums par Nodokļiem un nodevām tika papildināts ar 15.2 pantu: “Nodokļu maksātāja pienākums ir sniegt informāciju par darījumiem ar saistītajām personām, kuru kopējais neto apgrozījums pārsniedz 1 430 000 EUR, bet darījuma vērtība ar saistīto personu gadā pārsniedz 14 300 EUR". Šādos gadījumos obligāti jāsagatavo transfertcenu dokumentācija. Tomēr arī citiem uzņēmumiem, kuriem viens no kritērijiem neizpildās, bet ir darījumi ar saistītām personām, Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt pierādījumus, kas apliecina darījumu atbilstību tirgus vērtībai.[2][1]