Trolejbusu satiksme Maskavā

Trolejbusu satiksme Maskavā
Pamatinformācija
Valsts	Krievija
Pilsēta	Maskava
Atklāts	1933. gada 13. novembrī
Tehniskā informācija
Kopējais garums	3,6 km
Transporta vienības	3
Depo	1
Pasažieri gadā	Ap 350 miljoniem
Papildinformācija
Mājas lapa	Mosgortrans mājaslapa

Trolejbusu satiksme Maskavā (krievu: Московский троллейбус) bija viens no sabiedriskā transporta veidiem Krievijas galvaspilsētā, kas nodrošināja pasažieru pārvādājumus no 1933. līdz 2020. gadam. Līdz 2015. gadam šī bija lielākā trolejbusu sistēma pasaulē.^[1] Pašlaik lielākā trolejbusu sistēma atrodas Kijivā, bet lielākais maršrutu un transportlīdzekļu skaits ir Minskā.

Trolejbusu satiksmi likvidēja 2020. gada 25. augustā, aizstājot visus trolejbusu maršrutus ar elektrobusiem. 4. septembrī atklāja Т muzejmaršrutu, kas kursē no Komjauniešu metro stacijas līdz Jelohovo laukumam. Svētku dienās pa maršrutu kursēja vecie ZiU-5 trolejbusi.^[2] Vēl pilsētas teritorijā kursē divi piepilsētas trolejbusu maršruti, kas savieno Maskavu ar Maskavas apgabala Himkiem.

Vēsture

Ideja ierīkot trolejbusu satiksmi Maskavā pirmoreiz izteikta 1924. gadā, bet realizēt to sāka pēc 9 gadiem. Lai nodrošinātu kustību pa pirmo līniju sākotnēji plānoja nopirkt vācu trolejbusus, tomēr naudas trūkuma dēļ Smagās rūpniecības Tautas komisariāts pasūtīja vietējām rūpnīcām izgatavot pirmos divus izmēģinājuma trolejbusus, kurus izlaida 1933. gada 1. novembrī. Jaunais modelis saņēma nosaukumu LK (Lazars Kaganovičs).

1933. gada 5. novembrī notika trolejbusu izmēģinājumi Ņikitas Hruščova klātbūtnē. 6. novembrī notika pirmais oficiālais brauciens, kurā piedalījās pieņemšanas komisija, bet no 7. līdz 15. novembrim notika trolejbusu vadītāju apmācības. Trolejbusu satiksmi pilsētā atklāja 1933. gada 15. novembrī plkst. 11:00. Pirmā līnija veda pa Ļeņingradas šoseju no Tveras priekšposteņa līdz Vsesvjatskoje ciemam.

1937. gada vasarā no Lielbritānijas piegādāja divus EEC modeļa trolejbusus. 1939. gada februārī Maskavā piegādāja pirmo ЯТБ modeļa trolejbusu.

Otrā pasaules kara gados trolejbuss kļuva par galveno sabiedriskā transporta veidu, jo gandrīz visus autobusus rezervēja armijas vajadzībām. Pēc kara Maskavas trolejbusu rūpnīca uzsāka ritošā sastāva kapitālo remontu, salabojot un izremontejot gandrīz visus trolejbusus, arī tos, kurus kara laikos pārtaisīja par kravas trolejbusiem. 1947. gadā uzsākta modeļa МТБ-82 sērijveida ražošana.

1959. gada aprīlī pilsētā sāka kursēt pirmie posmainie SVARZ-TS-1 trolejbusi, kuri varēja pārvādāt līdz 160 pasažieriem. 1960. gada beigās kursēja 36 trolejbusu maršruti, tīkla kopējais garums sasniedza 1253 kilometrus un 1961. gada Maskavas trolejbusu sistēma kļuva par visgarāko pasaulē. No 1960. līdz 1972. gadam maršrutu tīkla garums palielinājās no 540 līdz 884 kilometriem, katru gadu atklāja jaunus trolejbusu maršrutus un pagarināja jau esošus.

No 1970. līdz 1980. gadiem tika būvētas līnijas uz jaunizbūvētajām apkaimēm pilsētas nomalēs, būvēja jaunus trolejbusu parkus, modernizēja apakšstacijas. No 1975. līdz 1990. gadam trolejbusi pārvādāja vislielāko pasažieru skaitu — 900—1000 miljonus cilvēkus gadā. Pēc PSRS sabrukuma pasažieru skaits sāka sarukt. 2001. gadā atklāja Krievijā pirmo piepilsētas trolejbusu maršrutu no Maskavas uz Himkiem.^[3]

Ideja par trolejbusu satiksmes slēgšanu parādījās 2010. gada rudenī, kad Maskavas mēra amatu ieņēma Sergejs Sobjaņins. 2014. gadā Maskavā kursēja vairāk nekā 100 trolejbusu maršruti, kontakttīkla garums sasniedza 1300 kilometrus, bet kopējais maršrutu garums — vairāk par 600 kilometriem. Pilsētā bija 9 trolejbusu parki, kuros atradās 1600 transportlīdzekli, bija arī trolejbusu remontdarbnīcas.

2018. gada 1. septembrī Maskavā atklāja elektrobusu satiksmi. Elektrobusi ātri vien sāka aizstāt trolejbusu maršrutus līdz 2020. gada 25. augustā trolejbusu satiksme Maskavā tika likvidēta. No 2020. gada septembra ekspluatācijā palika 3 transportlīdzekli, gandrīz visu kontakttīklu demontēja.