Maskavas apgabals

Maskavas apgabals
	Maskavas apgabals
	Московская область
	— apgabals —
	Ainava Kļazmas upes palienēAinava Kļazmas upes palienē
; Karogs	; Ģerbonis
	Novietojums Krievijā
Centrs	Maskava, Krasnogorska
Administratīvais iedalījums	56
	Platība
- Kopā	44 329 km²
	Iedzīvotāji (2024)
- Kopā	8 651 260
- Blīvums	195,2/km²
- Etniskais sastāvs	krievi (92,9 %), ukraiņi (1,8 %)
ISO 3166 kods	RU-MOS
	Mājaslapa: mosreg.ru
	Maskavas apgabals Vikikrātuvē

Maskavas apgabals (krievu: Московская область) ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem Centrālā federālā apgabala sastāvā. Apgabala centrs ir Maskava, tomēr pati pilsēta neietilpst apgabalā. Ziemeļrietumos un ziemeļos apgabals robežojas ar Tveras apgabalu, ziemeļos — Jaroslavļas apgabalu, ziemeļaustrumos un austrumos ar Vladimiras apgabalu, dienvidaustrumos ar Rjazaņas apgabalu, dienvidos — Tulas apgabalu, dienvidrietumos — Kalugas apgabalu, bet rietumos ar Smoļenskas apgabalu. Maskavas apgabals ir viens no lielākajiem rūpniecības produkcijas ražotājiem Krievijā.

Vēsture

13. gadsimtā Zelta Ordas vietvalži krievu kņazistēs bija Vladimiras-Suzdaļas kņazi. 1319. gadā Zelta Ordas hans Muhameds Uzbek-hans iecēla Maskavas kņazu Juriju kā uzticamu vasali par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas politisko centru.

Novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasilijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par Maskavas lielkņazu. Viņa mazdēls Maskavas lielkņazs Ivans III pakļāva Jaroslavļas kņazisti (1463) un Rostovas kņazisti (1474), uzvarēja Novgorodas Republikas karaspēku un 1478. gadā pievienoja to saviem valdījumiem. 1485. gadā viņam padevās Tveras lielkņaziste, bet 1489. gadā Vjatkas zeme. 1487. gadā viņš uzbruka Kazaņas hanistei un ielika tur hanu par vasali. 1503. gadā Ivans III saviem valdījumiem pievienoja arī Čerņihivas lielkņazisti, Starodubas kņazisti, Novgorodas–Severskas kņazisti un Riļskas kņazisti. Viņa dēls Maskavas lielkņazs Vasilijs III 1510. gadā likvidēja Pleskavas Republikas neatkarību, vēlāk pakļāva arī Rjazaņas lielkņazisti un Novhorodas-Siverskas kņazisti, 1514. gadā ieņēma Smoļensku. 1547. gadā viņa dēls Maskavijas lielkņazs Joans IV Briesmīgais kronējās par "Visas Krievijas caru" (Царь всея Руси).

1708. gadā cars Pēteris I nodibināja Maskavas guberņu. 1851. gadā uzbūvēja dzelzceļa līniju Maskava–Pēterburga, bet 1862. gadā Maskava–Ņižņijnovgoroda. 1929. gadā izveidoja Maskavas apgabalu.

Ģeogrāfija

Atrodas Austrumeiropas līdzenumā. Apgabala ziemeļos un rietumos — Smoļenskas-Maskavas augstiene, bet austrumos — purvainā Meščeras zemiene. Klimats mēreni kontinentāls. Vidējā temperatūra janvārī ir –10 °C, bet jūlijā — +17 °C. Visas apgabala upes ietilpst Volgas baseinā. Lielākās upes - Volgas pieteka Oka ar pietekām Maskavu un Protvu.

Iedzīvotāji

Kopējais iedzīvotāju skaits apgabalā ir 6 672 773 (2008) (6 645 672 — 2007, 6 628 107 — 2006). Vidējais apdzīvojuma blīvums ir 145,7 cilv./km² (2008) — vislielākais no visiem reģioniem, galvenokārt tāpēc, ka tajā liela daļa iedzīvotāju dzīvo pilsētās — 80,4 % (2008). Vislielākais tas ir Maskavas tuvumā, bet vismazākais - rajonos, kuri atrodas tālāk no Maskavas - tikai ap 20 cilv./km².

Lielākās etniskās grupas

Tautība	Iedzīvotāju skaits
krievi	6022763
ukraiņi	147808
tatāri	52851
baltkrievi	42212
armēņi	39660
mordovieši	21856
azerbaidžāņi	14651
čuvaši	12530
moldāvi	10418
ebreji	9899
gruzīni	9888
vācieši	4607
uzbeki	4183
baškīri	3565
tadžiki	3404
korejieši	3232
kazahi	2493
osetīni	2389
lezgīni	2130
čečeni	1941
grieķi	1850
udmurti	1847
bulgāri	1511
čigāni	1511
avāri	1242
lietuvieši	1172
nav zināma tautība	172090

Pilsētas

Senākā apgabala pilsēta ir Volokolamska (dibināta 1135. gadā, agrāk nekā Maskava). PSRS laikos ap Maskavu uzcēla zinātnes pilsētas (наукоград), kas parasti ir militāras nozīmes pētniecības centri - Žukovska (aviācijas pētniecība), Kļimovska (ieroču rūpniecība), Reutova (raķešbūvniecība), Koroļova (kosmiskās tehnoloģijas), Černogolovka (fizika un ķīmija), Dubna (atomenerģētika). Apgabalā atrodas Krievijas kosmisko kuģu (Koroļovā) un kara pavadoņu (Krasnoznamenskā) vadības centri.

Apgabala pilsētā Sergijevposadā atrodas Krievijas pareizticīgo baznīcas svarīgākais klosteris - Trejādības-Sergija laura (Троице-Сергиева лавра).

Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita

Pilsēta	Iedzīvotāju skaits
Balašiha	188 700
Himki	183 600
Podoļska	180 000
Koroļova	174 600
Mitišči	163 400
Ļuberci	159 000
Kolomna	148 000
Elektrostaļa	145 800
Odincova	129 000
Serpuhova	123 800
Žeļeznodorožnija	122 600
Orehovozujeva	121 700
Noginska	115 800
Ščolkova	112 800
Sergijevposada	109 300
Žukovska	103 100
Krasnogorska	99 500
Puškina	97 700
Voskresenska	90 600
Domodedova	84 900
Ramenska	82 300
Reutova	81 600
Kļina	81 500
Dolgoprudnija	80 500
Čehova	73 600
Narofominska	71 400
Lobņa	68 400
Jegorjevska	66 800
Stupina	66 500
Dmitrova	62 300
Dubna	62 200
Pavlovskijposada	61 400
Solņečnogorska	56 700
Ivantejevka	55 700
Kļimovska	55 700
Vidnoje	53 700
Frjazina	52 600
Litkarina	51 700