Ukrainas neatkarības deklarācija (1918)
Ukrainas Centrālās Radas Ceturtais universāls (ukraiņu: Четвертий Універсал Української Центральної Ради) jeb 1918. gada Ukrainas neatkarības deklarācija ir valstisks politisks akts, ar kuru tika pasludināta Ukrainas Tautas Republikas pilnīga valstiskā neatkarība.[1][2] To pieņēma Ukrainas Centrālās Radas apakšpadome Kijivā 1918. gada 22. janvārī (pēc vecā stila 9. janvārī).[3] Tā izdošanas priekšvēstnesis bija Ukrainas Tautas Republikas miera sarunu sākums 1918. gada janvārī–februārī ar centrālajām lielvalstīm Brestļitovskā.[1]
Dokumentā tika norādīts, ka "no šī brīža Ukrainas Tautas Republika kļūst par patstāvīgu, no neviena neatkarīgu, brīvu, suverēnu Ukrainas tautas valsti", un tika paziņots par vēlmi mierīgi sadzīvot ar visām kaimiņvalstīm, kurām nav tiesību iejaukties tās iekšējās lietās.[1]
Ukrainas Centrālās Radas Ceturtais universāls skaidri definēja suverēnas valsts izveidi kā visu ukraiņu augstāko mērķi.[1]
Starptautiskā atzīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tajā pašā 1918. gada 22. janvārī (pēc vecā stila 9. janvārī) paziņoja, ka Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste atzīst Ukrainas Tautas Republiku.[4] Kijivā ieradās bijušais Lielbritānijas Dienvidkrievijas ģenerālpadomes Odesā ģenerālpadomnieks Džons Piktons Begs (John Picton Bagge), kuru iecēla par pagaidu pilnvaroto lietvedi.[4] Viņš tikās ar Ukrainas Ārlietu ģenerālsekretāru Oleksandru Šuļhinu (Олександр Шульгин).[4]
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Fourth Universal of the Ukrainian Central Council (ЧЕТВЕРТИЙ УНІВЕРСАЛ УКРАЇНСЬКОЇ ЦЕНТРАЛЬНОЇ РАДИ) - Poltavas rajona valsts administrācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 29. aprīlī.
- ↑ «ЧЕТВЕРТИЙ УНІВЕРСАЛ УКРАЇНСЬКОЇ ЦЕНТРАЛЬНОЇ РАДИ». leksika.com.ua. Skatīts: 2023-04-29.
- ↑ «SPEECH BY AMBASSADOR LUKIANENKO». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 29. aprīlī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Незалежність №1: Коли Грушевський її оголосив, чому Винниченко сумнівався, а Єфремов був проти». Історична правда. Skatīts: 2023-04-29.