Ukraiņi

Vikipēdijas lapa
Ukraiņi

ukraiņi

T. Ševčenko · N. Mahno · L. Ukrainka · B. Hmeļnickis
S. Timošenko · O. Dovženko · S. Koroļovs · A. Ševčenko
Visi iedzīvotāji
44—45 miljoni[1][2][3]
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Ukraina Ukraina
Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Kanāda Kanāda
Valodas
ukraiņu, krievu
Reliģijas
pareizticība, grieķu katoļticība
Radnieciskas etniskas grupas
baltkrievi, krievi, poļi
Etnogrāfiskās grupas
rusīni, gucuļi

Ukraiņi (ukraiņu: українці; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).

Ukraiņu diaspora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2,9 miljoni ukraiņu dzīvo Krievijas Federācijā, bet 2,1 miljoni — Ziemeļamerikā (1,2 miljoni Kanādā un 890 tūkstoši ASV). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī Brazīlijā (400 000), Kazahstānā (aptuveni 500 000), Moldovā (450 000), Polijā (aptuveni 250 000 līdz 300 000), Portugālē (100 000), Slovākijā (55 000) arī Apvienotajā karalistē, Austrālijā, Vācijā, Rumānijā un Latvijā.

Ukraiņi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim Latvijas Nacionālajai operai
Pamatraksts: Latvijas ukraiņi

Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc Otrā pasaules kara, kad uz Latvijas PSR strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas migrācijas ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā atkal palielinājās bēgļu pieplūduma dēļ.

Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas Dnipro, “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]