Uldis Zemzaris
| Uldis Zemzaris | |
|---|---|
| Dzimis |
1928. gada 24. februārī Rīgas Jūrmala,  Latvija |
| Miris | 2022. gada 22. jūnijā (94 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis (2003) |
Uldis Zemzaris (dzimis 1928. gada 24. februārī, miris 2022. gada 22. jūnijā) bija latviešu gleznotājs un rakstnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1928. gada 24. februārī Rīgas Jūrmalas Mellužos. Mācījās Dubultu ģimnāzijā, ko beidza 1945. gadā. 1953. gadā beidza Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolu, 1955. gadā beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (vadītājs Eduards Kalniņš). Kopš 1952. gada piedalījās izstādēs.[1]
Strādāja par ilustratoru Latvijas Valsts izdevniecībā (1955-1957), Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1957. gada. Veidoja dekorācijas Pētera Pētersona izrādēm Dailes teātrī (1965-1966). 1969. gadā debitēja arī literatūrā ar īsprozas krājumu "Modeļa pieradināšana". 1971. gadā uzņemts Latvijas PSR Rakstnieku savienībā.[2] 1999. gadā kļuva par Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiātu.
Personālizstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zemzara gleznu personālizstādes notika Rīgā (1961, 1964, 1976, 1980, 1988, 1998, 2003), Jūrmalā (1976), Tartu (1965), Maskavā (1974), Sidnejā (1982), Otavā (1984), Kolumbusā (1990), Ņujorkā un Bostonā (abas 1991), Jelgavā (2014), Jūrmalā (2017).
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Skujiņš, Zigmunds. Par Uldi Zemzari, gleznotāju un rakstnieku. Zibens locīšana: apceres un sarunas. Rīga: Liesma, 1978.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|