Vācijas himna
| Vācu dziesma | |
|---|---|
 | |
| Saukta arī |
Deutschlandlied Vācu dziesma Deutschland über alles Vācija pāri visam |
| Dzeja | Jozefs Haidns |
|
| |
| Mūzikas paraugs | |
| | |
Vācijas Federatīvās Republikas himna kopš 1922. gada ir "Vācu dziesmas" (vācu: Das Lied der Deutschen, arī Deutschlandlied; Austrijas himnai sacerētā J. Haidna mūzika, A. H. Hofmaņa fon Fallerslēbena vārdi) 3. pants. Veimāras Republikas himna bija pilna dziesma, Trešā reiha himna — pirmais pants. Vācijas Demokrātiskās Republikas himna bija dziesma "Cēlušies no drupām" (Auferstanden aus Ruinen), kuras vārdi bija piemēroti arī Haidna mūzikai.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūziku himnai komponēja Jozefs Haidns 1797. gadā. Sākotnēji tā tika radīta kā "Kaiserlied" (Imperatora dziesma), ko Haidns veltīja Austrijas imperatoram Francim II. Mūzika vēlāk kļuva populāra arī citos reģionos, tostarp Vācijā.
Himnas vārdus sarakstīja Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens 1841. gadā, kad Vācija bija sadrumstalota daudzu mazu valstiņu un karaļvalstu kopums. Viņa vārdi bija aicinājums uz Vācijas apvienošanu. Himna sākotnēji sastāvēja no trim pantiem, un tās pirmais pants kļuva slavens ar vārdiem: "Deutschland, Deutschland über alles" ("Vācija, Vācija pāri visam"), kas tolaik bija domāti kā aicinājums uz vienotu nacionālo identitāti.
Kad 1871. gadā tika izveidota Vācijas impērija, par oficiālo himnu tika izvēlēts Prūsijas karaļa himna, un "Deutschlandlied" vēl nebija valsts himna. Tomēr dziesma kļuva populāra tautas vidū, īpaši saistībā ar tās aicinājumu uz vienotību.
Pēc Pirmā pasaules kara un Vācijas impērijas sabrukuma jaunā Veimāras republika pieņēma "Deutschlandlied" kā oficiālo valsts himnu 1922. gadā. Himna simbolizēja cerību uz vienotu un mierīgu nākotni.
Nacistu režīms izmantoja "Deutschlandlied", bet galvenokārt koncentrējās uz tā pirmo pantu ("Deutschland über alles"). Šo vārdu nozīmi pārinterpretēja, lai uzsvērtu Vācijas ekspansionistisko ideoloģiju. Bieži vien himna tika izpildīta kopā ar nacistisko partijas dziesmu "Horst-Wessel-Lied", kas vēl vairāk saistīja himnu ar nacistiskajām ambīcijām.
Pēc Otrā pasaules kara un nacistu režīma sabrukuma "Deutschlandlied" tika aizliegta sabiedriskajā lietošanā, jo tā bija pārāk cieši saistīta ar nacistu režīmu. Vācijas demokrātijas atdzimšana pēc kara prasīja jaunu pieeju nacionālajām simbolikām.
1952. gadā Rietumvācija atjaunoja "Deutschlandlied" kā valsts himnu, bet oficiāli izmantoja tikai trešo pantu, kas uzsver demokrātiskās vērtības, vienotību un brīvību. Austrumvācija izmantoja citu himnu, bet pēc apvienošanās 1990. gadā apvienotā Vācija saglabāja "Deutschlandlied" trešo pantu kā valsts himnu.
Teksts (mūsdienu himna slīprakstā)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Deutschland, Deutschland über alles,
Über alles in der Welt,
Wenn es stets zum Schutz und Trutze
Brüderlich zusammenhält,
Von der Maas bis an die Memel,
Von der Etsch bis an den Belt -
Deutschland, Deutschland über alles,
Über alles in der Welt!
Deutsche Frauen, deutsche Treue,
Deutscher Wein und deutscher Sang
Sollen in der Welt behalten
Ihren alten schönen Klang,
Uns zu edler Tat begeistern
Unser ganzes Leben lang -
Deutsche Frauen, deutsche Treue,
Deutscher Wein und deutscher Sang!
Einigkeit und Recht und Freiheit
Für das deutsche Vaterland!
Danach laßt uns alle streben
Brüderlich mit Herz und Hand!
Einigkeit und Recht und Freiheit
Sind des Glückes Unterpfand -
Blüh im Glanze dieses Glückes,
Blühe, deutsches Vaterland!
|